"Twitterkonvoja" izveidotājs Reinis Pozņaks kārtējo reizi devies uz kara pārņemto Ukrainu. Viņš saviem sekotājiem mikroblogošanas vietnē dalījies ar pēdējiem iespaidiem.
Pozņaks Ukrainā apmeklēja Jagodines ciematu, kas atrodas līdzās Černihivai.
Šis ciemats bija pakaļauts krievu armijai līdz Ukrainas karavīriem izdevās padzīt un atbrīvot ciematu no okupantiem.
Kā stāsta Pozņaks, tad 27 dienas, kad nelielais ciemats bija okupēts, visi tās iedzīvotāji tik sadzīti vietējās skolas pagrabā. Okupanti nešķiroja nevienu. Pagrabā nācās mitināts gan sirmgalvjiem, gan jaundzimušajiem.
Skaudrākais fakts, kas atklājās bija tas, ka, lai ciemata iedzīvotāji tiktu pie pārtikas un viņiem būtu ko ēst, okupanti no pagraba ļāva uz mājām pēc pārtikas aiziet tikai tad, ja viņi nodziedās Krievijas himnu. Ukraiņu tautas apņēmība ir nesalaužama un neviens no sagūstītajiem iedzīvotājiem nepakļāvās okupantu noteikumiem. Kā izrādās, tad gūsta laikā mira 10 cilvēki. Pozņaks "Twitter" lietotājiem uzdeva retorisku jautājumu, vai Latvijas tauta tā spētu?
Šodien biju deokupētajā Jagodine ciematā pie Černihivas. 27 dienas visi 367 ciema iedzīvotāji tika sadzīti skolas pagrababā. Vecākajam bija 93 jaunākajam 1,5 mēnesis. Uz mājām pēc ēdiena varēja tikt tikai nodziedot krievijas himnu. Neviens neaizgāja. 10 nomira. Mēs tā varētu?
— UkReinis Pozņaks (@poznaks) April 19, 2023
Savu viedokli sniedza ne viens vien "Twitter" lietotājs:
"Kā kurā ciematā."
"D-pils, Rēzeknes, Zilupes, Bolderājas, Ķengara pagrabos būtu pārticība."
"Nu nav jau nemaz tik daudzi, kas mācētu nodziedāt."
"Es dziedātu, ja tas zīdainis būtu mans."
"Ja es tur būtu ar bērniem - uzreiz pasaku - nodziedātu un nodejotu ar, ja vajadzētu."
"Karu var uzvarēt tikai dzīvie. Ja ar dziedāšanu varētu paglābt no nāves kādu latvieti, es būtu ar mieru visu dienu ķērkt krievu himnas, častuškas un blataino dzismas. Rīkli jau var pēc tam izskalot."
"Es atzītos pat Kenedija slepkavībā, ja tas kaut kripatiņu palīdzētu iznīcināt kādu orku."
