Mirušo kompostēšana: Eiropā parādījusies jauna apbedīšanas metode

© Depositphotos

Vācijā pamazām tiek ieviesta jauna apbedīšanas metode - cilvēku mirstīgo atlieku kompostēšana. Šai metodei ir arī poētisks nosaukums “Atgriezties zemē” (Reerdigung), vēsta portāls lrt.lt.

Berlīnes uzņēmēji ir kļuvuši par pirmajiem Eiropā, kas 40 dienu laikā likumīgi pārvērš cilvēka ķermeni par mēslojumu un cer revolucionizēt Vācijas apbedīšanas kultūru.

Lai gan jaunā prakse saskaras ar kritiku un birokrātiskiem šķēršļiem, interese par to pieaug gan Vācijā, gan ārvalstīs. Ķīles kapsētā ar nosaukumu Alvarium (latīņu valodā "bišu strops") cilvēku atliekas tiek pārvērstas kompostā. Ķermenis tiek ievietots tādā kā kokonā, kur tas paliek 40 dienas.

Ņemot vērā pieaugošo interesi, Berlīnē bāzētais jaunuzņēmums Circulum Vitae, kas izstrādā projektu Meine Erde (“Mana zeme”), nolēma rīkot atvērto durvju dienas potenciālajiem klientiem. Pakalpojums maksā aptuveni 2900 eiro, un apmeklētāji var saņemt atbildes uz saviem jautājumiem un arī noslēgt līgumu. Viens no uzņēmuma dibinātājiem Pablo Mets klātesošajiem skaidroja, kā cilvēku atliekas tiek pārvērstas kompostā.

Konteinerā pilda salmus, pievieno sienu, ziedus un ap 150 litru ūdens. Tad tajā ievieto mirušā ķermeni, kas pārklāts ar audumu. Intīmās ķermeņa daļas vispirms tiek paslēptas zem augu substrāta, bet pārējās ķermeņa daļas pakāpeniski tiek pārkaisīta ar augiem. Radinieki var novērot šo procesu vai piedalīties rituālā.

Mecs atzīmēja, ka dažkārt radinieki sākumā nelabprāt piedalās, bet pēc tam pārdomā. Tvertnē var likt arī ziedus vai kartiņas uz bioloģiski noārdāma papīra, taču nevar izmantot sintētiskos materiālus vai plastmasu. Pēc atvadīšanās konteiners tiek aizvērts, un tajā sāk darboties mikroorganismi. Tvertnē nav tārpu vai blakšu - transformāciju veic tikai organismā dabiski esošie mikroorganismi. Temperatūra, kas sasniedz 70 grādus, rada ideālus apstākļus ātrai sadalīšanai. Lai uzturētu nepieciešamo mitruma un skābekļa līmeni, kokonu periodiski pagriež.

Šī metode neprasa rakt dziļas bedres vai zārkus. Pietiek izrakt 70 centimetrus dziļu bedri, kurā tiek ievietoti aptuveni 120 kg humusa, kas izveidots no cilvēku atliekām. Kauli tiek iepriekš sasmalcināti, jo tie pilnībā nesadalās. Protēzes tiek izņemtas un izmestas atsevišķi, un kompostu pārklāj ar augsnes slāni.

Pagaidām kokoni ir piemēroti ķermeņiem, kas sver līdz 100 kg un sasniedz gaeumu līdz 190 cm. Turklāt metodi nevar izmantot ķermeņiem, kas inficēti ar tādām infekcijām kā Ebolas vīruss - šādos gadījumos ir pieļaujama tikai kremēšana.

Citi

Pasaulei jau ilgāku laiku dzīvojot līdzi dažādiem konfliktiem, ik pa laikam aktualizējas jautājums, kas notiktu, ja kāda no lielvalstīm izdomātu izmantot kodolieročus. Kā zināms, tad sekas būtu briesmīgas, tāpēc tiek darīts viss, lai konflikti tik tālu neaizietu. Zinātnieki pieaugošo risku ietekmē nolēma salīdzināt, kura lielvalsts būtu spēcīgāka.

Svarīgākais