Zinātnieki, veicot līdz šim plašāko pētījumu par miega ietekmi uz veselību, noskaidrojuši, kāda miega rutīna var veicināt sirdslēkmju un insulta risku, raksta "The Guardian".
Ja netiek ievērots regulārs miega ritms jeb regulāri mainās laiks, kad dodaties gulēt vai ceļaties, par 26% palielinās insulta, sirds mazspējas un sirdslēkmes risks.
Risks iegūt nopietnas veselības problēmas palielinās arī tiem, kuri ikdienā guļ ieteicamo stundu skaitu, bet viņu miega rutīna nav regulāra.
Iepriekš zinātnieki pētījumos galveno uzmanību vērsa saiknei starp miega ilgumu un tā ietekmi uz veselību. Secinot, ka cilvēkiem ieteicams gulēt ik dienu septiņas līdz deviņas stundas. Eksperti norāda, ka pat ar astoņu stundu miegu nepietiek, lai kompensētu kaitīgo ietekmi, ko rada pastāvīgi mainīgais gulētiešanas un pamošanās laiks.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Journal of Epidemiology and Community Health", piedalījās 72 269 cilvēki vecumā no 40 līdz 79 gadiem.
Vadošais pētījuma autors Žans Filips Šaputs no Otavas universitātes norāda: “Mums jācenšas pamosties un iet gulēt 30 minūšu ietvarā vienā un tajā pašā laikā katru nakti un katru rītu, tostarp nedēļas nogalēs. Pat vairāk nekā stundas starpība katru nakti dodoties gulēt un katru rītu ceļoties nozīmē neregulāru miegu. Tam var būt negatīva ietekme uz veselību. Neviens nav ideāls, un, ja jums nav regulāra miega režīma vienu vai divas dienas nedēļā, tas jūs nenogalinās. Bet, ja jums ļoti bieži ir neregulārs miegs, piecas vai sešas dienas nedēļā, tas kļūst hronisks, un tā ir problēma."
Šaputs izceļ, ka katru dienu pamosties vienā un tajā pašā laikā ir svarīgāk nekā doties gulēt vienā un tajā pašā laikā. "Katru rītu pamostoties dažādos laikos, jūsu iekšējais pulkstenis patiešām tiek sajaukts, un tas var nelabvēlīgi ietekmēt veselību."
