Atklāti baisi fakti par to, kā, deviņus mēnešus atrodoties vairāk nekā kilometru zem zemes, centušies izdzīvot nelegālie zelta ieguvēji Dienvidāfrikā, vēsta "The Sun".
Vairāki simti nelegālo zelta ieguvēju bija deviņus mēnešus iesprostoti vienā no lielākajām Dienvidāfrikas zelta raktuvēm. Iepriekš par to jau ziņojām. Vairāk lasiet šeit.
Nelegālie zelta ieguvēji bija iesprostoti pamestajās Buffelsfonteinas zelta raktuvēs.
Pagājušajā nedēļā glābēji atrada 78 līķus un no šahtas dziļumiem izvilka 246 izdzīvojušos. Divi no izglābtajiem atklāj, kas vairāku mēnešu garumā notika dziļi zem zemes.
Viņi atklāja, ka daudzi no zelta raktuvēs iesprostotajiem vīriešiem pievērsās kanibālismam, lai nenomirtu no bada.
"Viņi sagrieza kājas, rokas un ribas daļās, lai izdzīvotu," atklāj izdzīvojušais. "Viņi bija pārliecināti, ka tā ir viņu vienīgā iespēja izdzīvot." Izdzīvojušais teica, ka viņš pats nav neko tādu darījis, viņš esot ēdis prusakus.
Glābējs, kurš strādāja notikuma vietā, atklāj, ka pēc iekļūšanas šahtā viņš atrada trūdošus ķermeņus, un arī izteica apgalvojumus par kanibālismu. "Tie ķermeņi patiešām slikti smirdēja... viņi man teica, ka daži no viņiem šahtā ēda citus [cilvēkus], jo viņi nevarēja atrast pārtiku," viņš teica.
Abi izdzīvojušie atklāj, ka raktuvēs ieradās 2024. gada jūlijā, lai nodrošinātu zemāk esošos cilvēkus ar pārtiku un dzērieniem. Tādējādi viņi nopelnīja aptuveni 400 britu mārciņu mēnesī.
2024. gada augustā, lai piespiestu nelegālos zeltračus iznākt no raktuvēm, policija bloķēja piekļuvi ēdienam. Vairāk nekā 1300 ogļraču labprātīgi iznāca laukā no pamestajām raktuvēm, tomēr daļa nevēlējās pamest raktuves, cenšoties izvairīties no soda un deportācijas. Pēc deviņus mēnešus ilgas cīņas pamestās raktuves tika atbrīvotas no visiem zeltračiem.
Glābējs stāsta, ka visi izglābtie bija ļoti novājējuši un dehidrēti. Daudzi nebūtu izdzīvojuši vēl divas dienas pazemē. "Viņi būtu miruši, ja mēs viņus neizvestu pēc iespējas ātrāk. Tie cilvēki izmisīgi meklēja palīdzību, viņi mira. Man jums jāsaka, es esmu traumēts. Es nemūžam neaizmirsīšu šo cilvēku izskatu," viņš piebilda.
Viena no Dienvidāfrikas lielākajām arodbiedrībā notikušo nodēvējusi par "vienu no šausminošākajām valsts tīšas nolaidības izpausmēm nesenajā vēsturē".
Neskatoties uz kritiku, valdības kalnrūpniecības ministrs Gvēde Mantašehe sacīja: "Ja jūs dodaties uz bīstamu vietu, piemēram, novārtā atstātu raktuvi, un paliekat tur apmēram trīs mēnešus, nomirstot badā, kā tas kļūst par valsts atbildību?"
