Saskaņā ar jaunu Eiropas Kosmosa aģentūras ziņojumu situācija ar kosmiskajiem atkritumiem Zemes orbītā tuvojas kritiskajam punktam — laiks problēmas risināšanai ir ļoti ierobežots, ziņo Eiropas Kosmosa aģentūras oficiālā mājaslapa.
Dokumentā norādīts, ka Zemes orbītā pašlaik atrodas aptuveni 40 tūkstoši izsekojamu objektu, no kuriem tikai 11 tūkstoši ir aktīvie satelīti. Tomēr reālā situācija ir vēl satraucošāka: eksperti lēš, ka atlūzu, kuru izmērs pārsniedz 10 cm, ir ap 54 tūkstošiem, bet sīko fragmentu skaits mērāms simtos miljonu.
Īpaši bīstams ir tā dēvētais „Keslera sindroms” — ķēdes reakcijas efekts, kur sadursmes rada simtiem jaunu atlūzu, kas savukārt izraisa nākamās sadursmes.
Kā norāda Eiropas Kosmosa aģentūra, šis process jau ir sācies: pat ja visi palaišanas uzdevumi tiktu pārtraukti, atlūzu apjoms turpinātu pieaugt savstarpējo sadursmju dēļ. 2024. gadā tika reģistrēti 11 nekontrolētas objekta iziršanas gadījumi, orbītā pievienojot 2633 jaunus fragmentus.
Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka pat pavisam mazas daļiņas (1-10 mm), kas pārvietojas ar ātrumu līdz 28 000 km/h, spēj bojāt satelītus un apdraudēt Starptautisko kosmosa staciju. Pašreizējās tehnoloģijas vēl nespēj efektīvi attīrīt orbītu — 90% pūļu tiek veltītas profilaksei, tostarp kontrolētai nolaišanai pēc aparātu darbības beigām.
Zinātnieki brīdina, ka laiks šīs problēmas risināšanai ir ierobežots. Ja jau šobrīd daļiņas zirņa lielumā spēj caursist Starptautiskās kosmosa stacijas saules paneļus, tad nākamās desmitgades laikā riski var pieaugt vairākas reizes.
