Dažreiz mēs, latvieši, pat ja cittautietis vēlas runās mūsu valsts valodā, tomēr izvēlamies komunikāciju turpināt svešvalodā. Kāpēc? Vienu šadu situāciju izklāsta Alise.
Viņa papildina: "Aizgāja latviešu medmāsa tālāk, pa ceļam pajokojot, ka krievu pensionāri nereti spītīgi runā latviski un beigās aiziet uz nepareizo procedūru. Starp citu, viņa pēc Anatolija vēlēšanās runā latviski ar viņu tagad. Bet lēni un pārjautājot, vai saprot."
Kārlis: Latvijā personālam ir jārunā latviešu valodā un jāļauj pacienam runāt latviešu valodā, vienalga kā, bet lai cenšas! Ja pacients spītīgi nerunā latviski, tad vai tādam pacientam ir vērts palīdzēt?! Uzskatu ka nē! Vienalga par hipokrāta zvērestu, ja runa par lojalitāti valstij!
Liāna: Ārstam jāsniedz pakalpojums ikvienam pacientam, tam nav saistības ar valodas zināšanām. Tā tas ir visā pasaulē. Slimnīcās jābūt balss digitālās tulkošanas iekārtām vai tulkiem. Ārstiem nav jābūt poliglotiem.
Ilze: Medmāsai, kas krieviski nemāk, ko darīt? Ak, jā, Latvija ir viena no retajām, ja ne vienīgā valsts uz planētas, kur ar valsts valodas zināšanām vien nepietiek, lai strādātu medicīnā. Jāmāk arī svešvaloda. Un ne jau angļu vai spāņu, nē, jāmāk valsts, kura draud ar WWIII, valodu.
