Tāpat kā populāras dziesmas vietnē “TikTok”, arī jaunas kuprvaļu dziesmas var ātri izplatīties dažādos reģionos un populācijās. Bet kas padara viņu sarežģītās vokalizācijas tik lipīgas?
Kā vēsta “National Geographic”, katra kuprvaļu dziesma sastāv no skaņas elementiem, kas tiek apvienoti frāzēs, kuras pēc tam tiek atkārtotas, lai izveidotu tēmas, kas kopā veido dziesmas. Tas ir diezgan līdzīgi tam, kā cilvēku valoda skaņas apvieno vārdos, vārdus frāzēs, frāzes teikumos utt.
Šonedēļ publicēts pētījums liecina, ka vaļu dziesmām un cilvēku valodai ir kopīgs šis modelis, kas, iespējams, atvieglo valodas apgūšanu.
Pirmā norāde par to radās, kad pētnieki neviļus ierakstīja dažas vaļu dziesmas maiņas procesā, nemanāmi aizstājot noteiktas tēmas ar līdzīgu skaņas elementu izkārtojumu. “Viņi dziedāja kopā vecas un jaunas tēmas, taču tas bija patiešām strukturēti. Tādā veidā dzīvnieki var labi pāriet no viena motīva uz otru vai pilnībā aizstāt veco motīvu ar jauno motīvu,” saka Elena Gārlenda, jūras bioloģe no Sentendrjūsas universitātes Skotijā un viena no pētījuma autorēm.
Gārlenda ir noklausījusies simtiem vaļu dziesmu simtiem stundu garumā un izmantoja īsas pauzes un raksturīgas secības, lai identificētu atsevišķos elementus, no kuriem dziesmas tiek veidotas. Bet, kad viņa ieraudzīja Izraēlas Ebreju universitātes psiholingvistu Inbalu Arnonu, kurš iepazīstināja ar savu darbu par to, kā zīdaiņi mācās atpazīt atsevišķus vārdus runātās valodas skaņu plūsmā, viņai radās ideja.
Kā būtu, ja es izmantotu to pašu loģiku vaļu dziesmai? Vai tā darbotos?
Arnons un valodas evolūcijas pētnieks Saimons Kērbijs no Edinburgas universitātes Skotijā jau bija izstrādājuši algoritmu, kas piemēro līdzīgus principus bērniem. "Tas būtībā uzzina, cik liela ir iespēja, ka noteiktai skaņai sekos cita," skaidro Arnons. “Skaņas, kas bieži sastopamas vienlaikus, iespējams, ir viena un tā paša vārda daļa. Bet, ja vienai skaņai seko cita, tas varētu būt jauns vārds.”
Arnons un Kirbijs izmantoja algoritmu vairāk nekā 30 stundām vaļu dziesmu, kuras Gārlendas komanda bija ierakstījusi netālu no Jaunkaledonijas. Kad viņi salīdzināja šo dažādo elementu rašanās biežumu, parādījās modelis, kas iepriekš bija konstatēts tikai cilvēkiem. Visizplatītākais vārds vai šajā gadījumā dziesmu segments ir sastopams divreiz biežāk nekā otrs visizplatītākais, trīsreiz biežāk kā trešais visizplatītākais un tā tālāk. Daži segmenti ir ļoti bieži, daudzi citi diezgan reti.
Šo modeļu atrašana vaļiem “liecina, ka viņu komunikatīvā uzvedība ir kulturāli attīstījusies, lai iesācējiem būtu vieglāk mācīties, un tas atspoguļo to, kā mūsu valodu struktūra, šķiet, ir attīstījusies tā, lai zīdaiņiem būtu vieglāk iemācīties,” saka primatologs Endrjū Vaitens no Sentendrjūsas Universitātes Skotijā.