Tviterists uzbrūk Lucavsalas dārzniekiem, bet dārziņu aizstāvju ir vairāk

Lucavsala vēsturiski bijusi vieta, kur rīdzinieki var izveidot savu zaļo oāzi, audzēt dārzeņus vai puķes, pavadīt laiku ar bērniem brīvā dabā. Līdz ar prezentēto ideju Lucavsalā būvēt futbola stadionu aktualizēts jautājums par dārziņu pastāvēšanu.

Diskusiju mikroblogošanas vietnē "X" aktualizējis Agris Krusts: "Lasot bēdāšanos par stadionu Lucavsalā, izlasīju, ka mazdārziņa īre ir 50€ gadā. Daži pat īrē vairākus vienlaikus. Neizklausās pēc tirgus cenas - zemes īrei tajā vietā būtu jābūt dārgākai. Tiešām šī lieta ir pieejama visiem rīdziniekiem, kuri to vēlas? Vai arī kā parasti - jāpazīst preizie cilvēki, lai dabūtu zemi labā vietā"

Jāpiebilst, ka Agris Krusts nav pietiekami informēts par iespēju Lucavsalā tikt pie dārziņa, jo tas nav liegts nevienam, kurš vēlas ieguldīt savu laiku, spēkus un naudu, lai no degradētas teritorijas izveidotu savu sapņu dārziņu.

Pievienotās komentētāju fotogrāfijas liecina, ka gada laikā džungļi tiek pārvērsti par estētiski baudāmu vietu.

Arī Kaspars aizstāv dārziņus: "Sakarīga pieeja - neizmantotu zemi prasīt turēt daudzmaz kārtībā, par to ļaujot piemaksāt 50eur, un pretī iegūstot iespēju pabūt "savos" zaļumos. Alternatīva - degradācija. Protams, kad parādās izmantošanas mērķi, dārziņi jāatmet."

Arī citi neko sliktu nesaskata: "Nez, kādam trakam sunim jābūt iekodušam, lai gribētu noēst tos dārziņus. Ja kādam šobrīd vajag nevis ieguldīt naudu Latvijas drošības stiprināšanā, bet būvēt futbola stadionus, lai būvē par savu naudu izstrādātā Rīgas meža zemē."

"Trīs paziņas pirms trim gadiem paņēma. No nulles ņemot, tu dabū gabalu kur ir būvgruži, riepas, norakti akumulatori un beigts bomzis mucā. Tā kā darbs pamatīgs, lai dabūtu kaut cik lietošanas kārtībā. Tā nav tīra pļava na haļavu. Bet tā jebkurš kuram nav slinkums var dabūt."