Sieviete Anglijā atzīstas, ka palīdzējusi dēlam nomirt

© Pixabay

Kāda māte Lielbritānijā atzinusies, ka savulaik izbeigusi sava septiņgadīgā dēla dzīvi ar "lielu morfija devu", lai atbrīvotu viņu no ceturtās stadijas vēža.

77 gadus vecā Antonija Kūpere atklāja, ka viņa "klusi" pārtrauca sava nedziedināmi slimā dēla Hamiša dzīvi, kurš cīnījās ar neiroblastomu, retu vēzi, kas galvenokārt skar bērnus. Antonija paskaidroja, ka Hamišam pirms nāves 1981. gadā bija "lielas sāpes".

Antonija atzinās medijam „BBC Radio Oxford”, lai atbalstītu izmaiņas likumā, kas attiecas uz eitanāziju, kas šobrīd Apvienotajā Karalistē ir aizliegta.

Hamišam bija tikai pieci gadi, kad viņam tika diagnosticēta agresīvā slimība un tika prognozēts, ka zēns nenodzīvos ilgāk par trīs mēnešiem.

Jaunais brašulis izturēja 16 nogurdinošus mēnešus briesmīgas vēža ārstēšanas „Great Ormond Street” slimnīcā, kas pagarināja viņa mūžu. Tomēr, kā stāsta viņa māte, šīs iejaukšanās viņam radīja smagu diskomfortu.

Viņa paskaidroja: "Pēdējā vakarā, kad viņš teica, ka viņam ļoti sāp, es teicu: "Vai vēlies, lai es noņemu sāpes?" un viņš teica: "Jā, lūdzu, mammu. Un caur viņa katetru, es iedevu lielu devu morfija, kas klusi izbeidza viņa dzīvi.

Uz jautājumu, vai viņa saprot, ka faktiski atzīstas slepkavībā, viņas atbilde bija "jā". "Ja viņi nāks man pakaļ 43 gadus pēc tam, kad es ļāvu Hamišam mierīgi nomirt, tad man būtu jāsastopas ar sekām. Taču viņiem būtu jānāk ātri, jo ​​arī es mirstu," viņa sacīja.

Tagad, pēc četrām desmitgadēm, Antonija pati cīnās ar neārstējamu vēzi, kas, kā viņa saka, ir nostiprinājis viņas uzskatus par eitanāziju.

Kampaņas par “Tiesībām uz nāvi” pārstāvji apgalvo, ka cilvēkiem ir jābūt tiesībām izvēlēties, kā un kad izbeigt savu dzīvi, lai izvairītos no ciešanām. Kritiķi gan iebilst, apgalvojot, ka likuma grozīšana "izdarītu spiedienu uz neaizsargātiem cilvēkiem izbeigt savu dzīvi".