Apmeklējot Tūjas pludmali, vietējais dabas entuziasts Helmuts Rudzītis dubļu krabjus pamanīja aprīļa vidū, ziņo "ReTV".
Iepriekš tos pavisam nejauši atradis jau 2016. gadā.
Helmuts Rudzītis raidījumam atklāj, ka krabīšus pamanījis naktī, tumsā.
Lai arī krabji Latvijas ūdens faunai nav raksturīgi, speciālisti skaidro, ka nav arī pārsteigums. Dubļu krabīši Latvijas krastos, visticamāk, nonākuši no Ziemeļamerikas un Ziemeļjūras tirdzniecības kuģu ceļiem.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe norāda: “Kaut kādā laika periodā kuģu korpusi ir jātīra. Mēs visi, protams, zinām, ka klasiskā kuģu korpusu tīrīšana vien varētu būt sausajā dokā. Tomēr arvien biežāk un diezgan blīvi kuģu korpusi tiek tīrīti arī stāvot ūdenī. Vai nu ostas teritorijā vai drusku ārpus ostas, kur zemūdens līdēji to dara. Un tad jebkura suga, kas ir šajā apaugumā, notīrot nokļūst jau uz jūras grunts, un tad tai ir vēl lielākas iespējas iedzīvoties.”
Helmuts stāsta, ka pēc atraduma uzreiz sazinājies ar pētniekiem Igaunijā un Latvijā: “Es vispirms “ieguglēju” par tiem krabjiem. Parādījās informācija par igauņu pētnieku, par Pērnavas līci. Es aizrakstīju e-pastā gan latviešiem, gan igauņiem, tad dažu dienu laikā abi divi atbildēja. Igaunis atbildēja, ka, jā, viņiem tur tā kolonija ir. Bet latviešu pētnieks arī uzreiz saprata, ka tas varētu būt no tās puses."
Speciālisti ir novērojuši, ka Latvijā dubļu krabīši jau vairojas, taču pagaidām vēl ne tādā daudzumā, lai kaitētu vietējai videi.
Solvita Strāķe: “Protams, ir vairāki pētījumi, kā, piemēram, no Arhipelāga, pie Somijas krastiem, ka tur uz vienu kvadrātmetru ir identificēti 20 šādi krabju īpatņi. Pie Somijas krastiem tika minēts, ka krabīši šādā koncentrācijā izraka smiltis un veido savas alas, ēdot gliemenes vai tārpus, un līdz ar to var ietekmēt jūras zāļu audžu sakņu sistēmu, kā rezultātā bojājot to.”
Līdz šim Latvijā atrasti trīs veida krabji - vēl arī Ķīnas cimdiņkrabis un krasta peldkrabis, kas gan ir ārkārtīgi rets atradums. Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki aicina cilvēkus dalīties ar fotogrāfijām vai video materiāliem, ja atraduši kādu no šīm trīs krabju sugām. Tas palīdzētu ievākt papildus datus un veikt padziļinātu izpēti.
