Sociālos tīklus pāršalca trīs bērnu māmiņas Montas ieraksts vietnē “Facebook”. Viņa ziņo par bīstamu baktēriju, kura ieperinājusies dažādās ūdenstilpēs, ziņo kanāla TV3 raidījums "Bez Tabu".
Monta vēlas brīdināt citas māmiņas. Sākotnēji viņa bija pārliecināta, ka bērnus sakoda dunduri. Taču pēc nedēļas, kad pušumi nepārgāja, sieviete saprata, ka tie nebūt nav insektu kodumi.
Sieviete nav vienīgā, kura saskārusies ar šādu nepatīkamu pieredzi. Sociālajos tīklos arī citas māmiņas viena pēc otras ziņo, ka arī uz savu bērnu ķermeņiem novērojušas izsitumus.
Visas māmiņas brūces raksturo līdzīgi. Sākumā izskatās kā kodums, taču pēc pāris dienām tas rodas lielāks, līdz izskatās kā jēla brūce. Turklāt rīdziniece Daces meita Alise min, ka pušumi nesāp, tie niez.
Monta ar bērniem devās peldēties Ainažu un Kuivižu pludmalē, taču internetā māmiņas ziņo arī par citām vietām, pēc kuru apmeklējuma novēroti izsitumi - gan ezerā, karjerā, upēs būts.
Cīņa ar brūcēm bijusi teju neiespējama, izrakstītas neskaitāmas ziedes, taču izsitumi aizvien turpinājuši parādīties citās vietās. Turklāt, kā Daces ģimene noskaidrojusi, tie ir ļoti lipīgi.
“Veselības centra 4” dermatoloģijas klīnikas dermatoveneroloģe Sanita Žīgure norāda: "Kasoties tiek traumēta ādas virskārta, uz ādas jau vienmēr ir kādi mikrobi, kasoties tie izplatās tālāk. Ārstējoties ir jāuzmanās ar ādas slapināšanu, jāmazgājas ar dezinficējošiem līdzekļiem. Ūdens ir kā transports, jāpārtrauc peldēšanās un jāmeklē palīdzība. Piemēram, jāsmērē speciāli krēmi, ja niez, tad jālieto pretniezes līdzekļi."
Saistībā ar klimata pārmaiņām jau pirms pieciem gadiem ūdenī novēroti parazitārie tārpi. Veselības inspekcija norāda, ka baktērijas izraisa tautā dēvēto “peldētāju niezi”.
Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis raidījumam skaidro: "Attīstības cikls šizostomam ir ļoti sarežģīts, ūdenī tās nomaina divus saimniekus. Galvenais saimnieks ir ūdens putni vai ūdens zīdītāji, bebri vai ūdens žurkas. Kāpurs, iznākot ārā no zīdītāja, inficē ūdens gliemežus, pēc tam kāpurs meklē savu pamatsaimnieku, šajā brīdī viņš var sastapties ar peldētāju - mēģināt ieurbties peldētāja ādā. Ūdenī gan tas nenotiek, bet gan brīdī, kad cilvēks ir iznācis ārā un āda žūst.
Pirms došanās peldēties ieteicams aplūkot ūdens kvalitāti, māmiņas atzīstas, ka dienā, kad bērni devušies atveldzēties, tik tiešām ūdens bijis netīrs. Arī jāpievērš uzmanība zilaļģēm, kuru saskarsmē var iegūt izsitumus."
Speciālisti iesaka pēc ūdens priekiem rūpīgi noslaucīties dvielī, lai izvairītos no iespējas gūt izsitumus.
