Šausmas Pļavniekos: iedzīvotājiem pa gultu skraida žurkas

Ilustratīvs attēls © F64

Nakts vidū pamosties no tā, ka pa gultu skraida žurka, ir visai nepatīkama pieredze, jo īpaši, ja dzīvo daudzstāvu namā, kur grauzējiem noteikti nevajadzētu būt. Tādu situāciju pirms kāda laika piedzīvoja Andreja Saharova ielas iemītniece. Grauzēju aktivitāte nama kāpņutelpā manāma līdz pat šai dienai, vēsta TV3 raidījums “Degpunktā”.

Lai nofilmētu grauzējus darbībā, Andreja Saharova ielas piektā nama iedzīvoājiem nav speciāli jāgaida garas minūtes vai stundas. Kā barības avotu žurkas regulāri izmanto atkritumu konteinerus, bet savas slēptuves izveidojušas turpat blakus caurumos, kas ved uz pagrabu. Mājiniekiem neizprotama iemesla dēļ grauzēji iedzīvojušies tieši pirmajā kāpņutelpā.

Par to, lai žurkas neuzrastos, rūpējas sirmā kunga mājas mīlulis. Uz ielas gan vienīgā kaķu saime, kas kādreiz saimniekoja apkaimē, nu jau kādu laiku nav manīta, ļaudis pieļauj, ka, ja ārā būtu kaut pāris kaķu, problēmas ar grauzējiem nebūtu.

Piemēram, otrajā stāvā dzīvojošajai sievietei vārdā Alla četrkājains draugs noteikti noderētu, jo pirms kāda laika grauzēji paviesojušies ģimenes apartamentos: “Virtuvē, kur pie izlietnes ir caurules, bija neliels caurumiņš. Žurkas izgrauza to caurumu. Žurka ieskrēja dzīvoklī. Bērni palaida garām, vien teica, ka pelīte aizskrēja, bet kur? Mēs ar vīru neredzējām. Beigu beigās es pamodos naktī no tā, ka žurka man lēkā pa segu! No rīta žurka tomēr iekrita slazdā, viņa mudžēja no blaktīm.”

Pēc grauzēja vizītes minētais caurums pie virtuves izlietnes tika aizbetonēts, un nelūgtie ciemiņi vismaz pagaidām dzīvoklī vairs nav viesojušies. Par žurku problēmu apsaimniekotājam esot ziņots vairākkārt, un uzņēmums ”Rīgas namu pārvaldnieks” sniedza komentāru par esošo situāciju namā Andreja Saharova ielā.

“Šobrīd, ņemot vērā, ka būtiski saasinājusies situācija ar Covid-19 izplatību, cilvēki vairāk uzturas mājās, kas tiešā veidā ietekmē pārtikas atkritumu apjoma pieaugumu. Situāciju sarežģi arī apstāklis, ka iedzīvotāji nereti pēc atkritumu izmešanas neaizver konteineru vākus.”

MK noteikumi Nr. 618 paredz, ka deratizācija tiek veikta reizi ceturksnī. Pamatā deratizācijai ir sekmīgi rezultāti, izņēmuma gadījumi ir vietas, kurās grauzējiem tiek nodrošināta liela barības bāze. Pēdējā deratizācija adresē veikta 4. janvārī. Deratizācijas garantija ir 45 dienas (tāpat kā dezinfekcijas), ja gadījumā šajā laika posmā tiek saņemtas jaunas sūdzības, tad atkārtotu deratizāciju veic bez maksas.

Svarīgākais