"Muceniekos" dzīvojošie stāsta par šokējošiem apstākļiem centrā

© F64

Ģimene Krievijā, saskaroties ar vietējo varas iestāžu vajāšanu un draudiem par karadarbības Ukrainā nosodīšanu, nolēma bēgt no valsts un 2022. gada vasarā ieradās Latvijā. Kopš tā laika ģimene uzturas patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”, taču te saskārusies ar vairākām problēmām un, viņuprāt, atbildīgo centra darbinieku nevēlēšanos tās risināt, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Katerina Krievijā bijusi medicīnas māsa un pavasarī laidusi pasaulē mazuli, taču drīz pēc tam ģimene, saņemot draudus no Krievijas varasiestādēm, nolēmusi bēgt. Sākumā vēlējušies doties uz Baltkrieviju, taču, sapratuši, ka ātri vien tiks atrasti un aizvesti atpakaļ uz Krieviju, ieradušies Latvijā, patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”. Rudens nogalē sievietes mazuli piemeklējušas pamatīgas veselības problēmas - plaušu karsonis, gripa un inficēšanās ar covid-19 infekcijas slimību. Ģimene izolēta no pārējiem iemītniekiem kādā no centra istabām, kur, kā stāsta sieviete, visur bijis melns pelējums - uz logiem, zem bērna gultas. Mazulim strauji pasliktinājusies veselība, viņam bijušas grūtības elpot, arī pati Katerina saskārusies ar elpošanas grūtībām. Tāpat, atrodoties istabā, saasinājusies bērna hroniskā saslimšana - atopiskais dermatīts. Sieviete lūgusi centra vadītājam apmainīt istabu vai vismaz piešķirt citu istabu uz laiku, kad pelējums tiks apstrādāts ar ķīmiskām vielām, taču esot saņēmusi atteikumu. Centra iemītnieki aicinājuši apsekot centra telpas Veselības inspekcijai, kas daļēji apstiprinājusi sūdzību par pelējumu pamatotību. Sieviete apgalvo, ka centra vadītājs sācis izturēties pret atbraucējiem atriebīgi.

"Atnāca policijas darbinieki uz centru, sāka pārmeklēt istabas, sākumā tie bija vairāki policijas darbinieki, viņi vienkārši centās ieiet istabās, pārmeklēt tās, neuzrādot nekādu pamatojumu, nekādus dokumentus, viņi nestādījās priekšā. Tajā laikā, kad notika pārmeklēšana, direktors bija kopā ar policiju, teica, ka mums nav tiesību, ka mēs šeit esam nekas, ka viņš grib, lai mēs aizbrauktu," stāsta Katerina.

Sieviete atceras, ka vienā no pārmeklēšanas reizēm, 28. decembrī, likumsargi pielietojuši fizisku spēku pret puisi Maksimu, kurš uz Latviju atbēdzis no Piemaskavas. Notikušais iemūžināti arī video. Spraigos notikumus redzējis arī Katerīnas vīra brālis, kuram tā bijusi traumatiska pieredze.

Pats Maksims uzskata - policijas rīcība skaidrojama ar centra vadītāja nodomu viņu no pagaidu mājvietas padzīt. Arī tam iemeslu vīrietis nespēj rast. Viņš skaidro, ka centra vadītājs Nauris Bērziņš viņam reiz draudējis un licis pamest centra telpas stundas laikā. Vīrietis uzskata, ka centra vadība izturas kā tiesneši, paši pieņem likumus, visu izlemj un dara, ko grib. Katerinas pēdējais piliens - direktors atteicies izsniegt viņai un viņas vīram pārtikas paku.

Bērziņš noraida pārmetumus par necienīgu izturēšanos pret patvēruma meklētājiem, bet gan met akmeni pašu centra iemītnieku lauciņā. N. Bērziņš norāda, ka centra iemītnieku uzvedība un izturēšanās neliecinot par to, ka viņi ieradušies Latvijā, meklējot palīdzību. Rodoties sajūta, ka uzvedība atbilst kādam hibrīdkara ierocim.

Nebūšanas

Var jau pasmieties par leģendu: kad Rīga būs gatava, tad tā nogrims. Vismaz tuvākajā nākotnē Rīgai tas nedraud, jo norit ne tikai vairāk vai mazāk veiksmīga jaunu objektu būvniecība, bet arī jau esošo projektu nemitīga uzlabošana, kas redzamu pienesumu gan nedod.

Svarīgākais