Sabiedrība liesmās par izšķērdību; kārtējais "nevajadzīgais" projekts

© pixabay.com

Latvijas lauku reģionos salīdzinoši bieži var ieraudzīt atjaunotas skolu ēkas, kuru plašajās telpās nav dzirdamas skolēnu balsis. Ēkas stāv tukšas un klusas un reti, kur izdodas tās pārdot vai iznomāt. Daļēji šo situāciju varēja attaisnot laikā pirms skolu tīkla reformas, jo katrs pašvaldības vadītājs un skolas direktors cerēja, ka skola tiks saglabāta.

Lai gan skolu tīkla reorganizācija norit jau vairākus gadus, kas nozīmē, ka katra lauku skola savlaicīgii var izvērtēt pastāvēšanas potenciālu, vēl arvien notiek skolu ēku un papildus infrastruktūras atjaunošana un būvniecība arī tad, kad skaidri zināms, ka jaunā infrastruktūra netiks izmantota.

Viens no izšķērdēšanas piemēriem ir Sesavas skola. Par to tiek vēstīts mikroblogošanas vietnē "X": "Sesavas pagastā ir uzcelta jauna sporta halle, bet pašu skolu taisās slēgt. Greizo spoguļu karaļvalsts…"

Komentētājiem ir vairāki viedokļi: "No šiem būvniecības projektiem ir otkati, būvnieki pelna, bet ja to naudu izmaksātu bērnu pabalstos vai medmāsu algās, otkati nebūtu! Tapēc arī būvē, pērk vilcienus, cels sliedes par 8 miljardiem, kamēr latvieši beidz eksistēt."

"Tā ir bijusi viena no lielākajām ļaunorātībām- naudu visu laiku likt mājās nevis cilvēkos (skolotājos, piemēram)"

"Vai tad nezini,ka katram pie siles nonākušajam ir tiesības uz megabūvi lai nodrošinātu sev saulainas vecumdienas...vai tā būve vajadzīga nevienu neinteresē..."

"Vai nav sajūta, ka naudas apgūšana būvējot ir eksistenciāli svarīgāka par spēju būvi uzturēt un izmantot samērīgi ieguvumiem. Kam tieši?"