"Čekas maisus" atvērt vai neatvērt, publiskot vai nepubliskos - tāds ir jautājums, kuru nevar atrisināt jau ilgus gadus. Runas daudz, darbi maz. Par šo tēmu šķepus lauž ne tikai politiķi, bet arī savu viedokli izsaka tauta.
Lūk, viens no tiem. Savas pārdomas facebook pauž Sandris R. "14.jūnijā tika izsūtīti mūsu tautieši uz Sibīriju. Pēc kara notiek otrā izsūtīšana. [...]Bet ir viens "bet", kuram neviens negrib pievērst uzmanību. Kāpēc?
Pirms kara un pēc tā Latvijā bija cilvēki, kas centās būt "labāki" par pārējiem, vienkārši stučija pa labi un pa kreisi. Daudz nevainīgu cilvēku cieta. Kara laikā arī uzdarbojās stukači.
Ļoti daudz nevainīgu cilvēku nonāca koncentrācijas nometnēs. Diemžēl tikai 10% spēja atgriezties dzīvi. Mani Vecvecāki tika tur, atgriezās fiziski un morāli sagrauti. Ko es gribu ar to visiem teikt - aizmirst to nevar!
Ir piemiņas dienas, bet vēsture klusē par to stukaču būšanu.
Es uzskatu, ka jāpublicē čekas maisu saturs, tad mēs tiksim pie skaidrības, kas ir kas. Kam var uzticēties, kam nevar. Taisnības un godīguma cena butu liegt tām personām balsot, būt par valsts ierēdņiem. Tas būtu mazākais, ko varam veikt. [...]. Nedrīkst pieļaut čekas maisu figurantus saeimā. Piemiņas dienas nevajag izvazāt pa soc.tīkliem. Tas nav pareizi. No 1939.gada līdz 1989.gadam (kautgan pareizāk būtu teikt līdz 2018.gadam) cieta pilnīgi visi cilvēki Latvijā. Vai tad beidzot taisnība neuzvarēs?Cīņas sparu mums vajag, jo vēlēšanās ies kā īstā karā. Redzēsiet. Būsim atbildīgi par savu valsti..." mudina Sandris.
Savukārt pētnieks un VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Ojārs Stepens uzskata, ka apmēram 70% no iedzīvotāju priekšstatiem par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēku ir aplami.
Stepens uzsvēra, ka, analizējot interneta komentārus un dažādus rakstus, ir skaidrs, ka tas, ko domā un kā daudz ko saprot iedzīvotāji nereti ir nepareizi. Mīts ir, piemēram, tas, ka viss no VDK kartotēkas ir izņemts, ka viss patlaban atrodas Krievijā, ka kartotēka atrodamie dokumenti nav izmantojami vai ka ziņotāju sarakstā ir tikai kultūras un mākslas darbinieki.
Pētnieks redzot, ka Latvijā cilvēkiem ir saasināta interese par "čekas maisiem", tomēr vērojama aplama izpratne par daudziem jautājumiem. Dezinformāciju varētu "ārstēt" ar patiesas informācijas pieejamību, uzskata Stepens.
