Aizvadītajā nedēļas nogalē vienmēr acīgajos sociālajos tīklos radās jauns skandāliņš, kuru ķēra komentēt jebkurš "čivinātājs" - veselības ministres Ilzes Viņķeles iejušanās dīdžeja tēlā un neglaimojošo žestu parādīšanās kādas dziesmas laikā.
Vieniem nav paticis, ka ministre vispār piedalījusies šāda veida pasākumā - "karantīnas diskotēkā", kur mūzikas ritmos tiešsaitē kustējās arī Viņķele - citi, vairāk izklaides jomas pārstāvji, to pat uztvēruši par spļāvienu viņu sejās, zinot, cik grūti šobrīd iet radošajām personībām. Par to izteicies pasākumu producents Juris Milles, kā arī dziedātāja Olga Rajecka.
Tāpat neaizmirstams ir ministres visai rupjais žests - paceltie vidējie pirksti. Pati Viņķele norāda, ka tie "parādījušies" vien kādas dziesmas vēstījuma iespaidā un ministre vienkārši dejojusi. Žests nav bijis domāts ne žurnālistiem, ne kādam citām. Ministre pat norādījusi, ka viņai nav bail izgāzties un kādam nepatikt.
No vienas puses patiesi nav saprotama sabiedrības nostāja - vai politiķiem jābūt kā sālsstabiem? Jātup pie saviem galdiem un ar nopietnām sejām jāparādās TV ekrānos? Kāpēc gan ministrs nevar stāties pie dīdžeja pults? Tik bieži mēs sūdzamies, ka amatpersonām nav saikne ar sabiedrību, viņi esot neaktīvi. Tas gan vairāk dzirdēts par valsts vadītājiem. Taču, kā kāds izceļas, soģi sāk nopelt par "izlekšanu". Iespējams, tipiski latviešiem...
Cita lieta - vai viss notika "likumīgi". Tiek runāts, ka šajā tiešsaites pasākumā nav bijušas nepieciešamās licences un pārkāptas autortiesības, kas arī sadusmojis citus mūziķus. Par to noteikti, īpaši tagad, bija jāpadomā.
Par žestiem... Diezgan nelaimīgi sanāca. Izrauts no konteksta vai nē, bet tik augstai valsts amatpersonai piemērs sabiedrībai jārāda vienmēr. Arī ārpus sava darba laika. Tas arī nozīmē, ka savas emocijas un kustības būtu jākontrolē, jo tās komentēs vienmēr.
