Pagājušajā nedēļā atklājās, ka viena burta dēļ saldējuma nosaukums var burtiski "izstarot" rasismu. Krustugunīs nonāca Rūjienas saldējuma ražotā produkta "Blacky" (Melnītis) nosaukums - politiķe saskatīja rasismu un uzrakstīja sūdzību...
"Tiešām!?!? Vai jums galīgi neienāca prātā paprasīt kādam angliski runājošam "native speaker" nosaukuma piemērotību? Kas ir atbildīgs par mārketingu? Kauns!" apgalvoja "Attīstībai / Par" pārstāve Aija Ingrīda Abene.
"Nekādi nevaram piekrist, ka mūsu melnās upenes izdomātā tēla nosaukšana par "Blacky" varētu būt attiecināma uz cilvēkiem, neatkarīgi no ādas krāsas. Oksfordas vārdnīcā ir atrodams šī īpašības vārda tulkojums - somewhat black, blackish. Bet, ja mēs kļūdamies, tad esam gatavi mainīt šī saldējuma nosaukumu," atbildis parādā nav palicis uzņēmums.
Ātri pašam pameklējot "blacky" nozīmi, atrodams, ka tā arī sauc melnādainu cilvēku, kā to, iespējams, bija redzējusi kundze. Bet "blacky" var būt arī jebkas cits melns, tumšs. Joprojām nesaskatu, ka Latvijas saldējuma ražotājs, to būtu ļaunā, izsmejošā veidā domājis par konkrētu rasi. Pirms dažiem gādiem daudzi sāka ražot melnu saldējumu. Protams, uzņēmumi grib atšķirties viens no otra, tādēļ domā nosaukumus, lai atšķirtos, uzrunātu pircējus.
""Y" - viens burts, kas maina tik daudz, izraisot dusmas, agresiju, nesaprašanu? Vai tiešām mūs padarīt par rasistiem ir tik banāli vienkārši?Tā kā "Blacky" tiek izmantots arī citās valstīs, pārtikas produktu nosaukumos, tad lai šīs "akcijas" iniciatori panāk, ka šim vārdam tiek noteikta viena, nepārprotama nozīme un tā tiek mainīta visās esošajās vārdnīcās, ja reiz tas ir tik briesmīgs. Saskaramies ar apmelojošas un nepatiesas informācijas plūsmu - mēs neesam šīs situācijas iniciatori, tāpat kā mēs neesam tie, kas situāciju politizē. Bet tajā brīdī, kad mūsu privātā sarakste, kurā apspriedām šī saldējuma nosaukuma atbilstību, bez saskaņošanas tika publicēta attiecīgās partijas profilā, un sākās tendencioza nomelnošanas kampaņa, mums bija jāreaģē," vēlāk savā sociālo tīklu kontā atklāja "Rūjienas saldējums".
Beigās gan abas puses noslēdza "pamieru", norādot, ka "līdzsvarotas diskusijas par to kā lietojam vārdus, īpaši svešvalodās, ir pamatotas", taču skandālu radīt nevēlas.
Manuprāt, šis ir piemērs, kad nokļūstam "otrā grāvī". Par rasismu ir jārunā arī Latvijā. Lielai daļai mūsu sabiedrības tomēr ir pašsaprotami, ka darbā, brīvajā laikā, ceļojot, ejot pa ielu, iepērkoties viņu izskats, izcelsme nekādi dienu nesabojās. Līdz ar to mēs pat neredzam reizēm nievājošo attieksmi pret cilvēkiem, kuri izskatās nedaudz citādāk nekā mūsu sabiedrības vairākums.
Piemēram, brauc ar sabiedrisko transportu Rīgā un pie universitātes iekāpj indiešu studenti. Ilgāki skatieni, degunu saraušana, bērnu smiešanās un rādīšana ar pirkstu. Redzēts pat, kad vecāka gada gājuma cilvēki ar visu varu cenšas pārsēsties... Skaļus komentārus pati neesmu pieredzējusi, ka tiek izteikti, bet viņi noteikti ir.
Taču pārspīlēt un visā saredzēt slēptus nolūkus neradīs vēlmi domāt par reālu problēmu. Tas tikai radīs priekšstatu: ja šajā situācijā tie ir pekstiņi, tad viss, kas notiek pasaulē ir teātris un nav uztverams nopietni.
