Iedzīvotājs Kaspars mikroblogošanas vietnē Twitter uzrunājis Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, ierosinot, kā noformēt žogu ap Uzvaras pieminekli.
Kaspars ierakstā norāda, ka "tie plikie nožogojumi vienmēr izskatās ļoti neglīti" un piedāvā tos "izdaiļot" Ukrainas karoga krāsās ar Ukrainas atbalstam veltītiem saukļiem.
@MStakis - tie plikie nožogojumi vienmēr izskatās ļoti neglīti. Vai varētu tos izdaiļot kaut kā šādi, lai uzlabotu pilsētas vidi? pic.twitter.com/d6aNP4pluI
— Kārlis Ulmanis (@ulmens1) April 19, 2022
Kaspara ierosinājums izraisījis komentāru vētru - kamēr vieniem ideja patīk, citi tomēr saskata nepilnības.
"Ukrainas vēstniecība jau sen pateikusi, ka ukraiņi negrib redzēt savas krāsas pie tā mēsla," norāda Arvils.
"Doma ir ļoti laba un apsveicama, arī par orku armijas nodarīto postu. Lielizmēra foto," komentārā pauž profils Latvietis Parastais.
"Vajadzētu likt foto no karadarbības zonām. Lai noliekot ziedus redz ko atbalsta. Varbūt aizdomāsies," ierosina Ivo.
"Lūdzu bez Ukrainas karogiem, ja es būtu ukrainiete, noteikti negribētu redzēt savus simbolus pie “atbrīvotāju” pielūgsmes objekta. Uztaisiet aptauju par šo jautājumu starp bēgļiem," raksta Surya.
"Ja visi svētdienas vakarā aiziet pastaigā uz stabu un sasien žogā zilas, dzeltenas un melnas lentas? Tās tik fiksi un viegli nevar pēc tam noņemt 9.maija 'viesi'. Es par šo jau kādu laiku domāju," ierosina Lapsiņa.
Jau vēstīts, ka pieminekļu komplekss Uzvaras parkā atzīts par nedrošu, tādēļ pašvaldība to norobežojusi, paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).
Uz jautājumu, vai 9.maijā pie pieminekļa būs iespējams nolikt ziedus, galvaspilsētas izpilddirektors Jānis Lange atbildēja, ka pašlaik pašvaldībā ir saņemti četri iesniegumi 9.maija svinību rīkošanai. Taču jāņem vērā, ka Saeimā ir pieņemti grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas aizliedz rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Kā vēstīts, 30.martā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka Latvijas saistības attiecībā uz pieminekli ir iekļautas vienā no četru līgumu pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994.gadā.
