Lai gan sociālajos tīklos ir gana daudz ideju par to, kā laiku pavadīt tiem, kuriem, piemēram, koronavīrusa Covid-19 dēļ šobrīd nav darba, saprotams, ka daudzus uztrauc jautājums, kā finansiāli uzturēt sevi un savu ģimeni. Viedokli par šo jautājumu izteikušas arī vairākas sabiedrībā zināmas personas.
Dziedātāja Marta Kukarane aizvadītajā nedēļā mikroblogošanas vietnē twitter publicējusi ierakstu, kas izraisījis gana plašu rezonansi. "Tiešām interesē, no kā dzīvos tie, kas šo laiku uztver kā "brīnišķīgu atpūtu, iespēju ieskatīties sevī, vairot pozitīvo, atklāt jaunas receptes, izvēdināt galvu no lielā dzīves skrējiena". Laikam jau cilvēkiem ir masīvi iekrājumi. Malači. Cepuri nost!" savu viedokli publiski pauž Marta.
Kamēr daži norāda, ka " darbs nav zaķis un neaizbēgs", tikmēr citi spriež, cik ilgam laikam pietiks iekrājumu. Vēl kāds nekautrējas atzīt, ka, piemēram, atrodoties mājās cenšas spontāni neiepirkties internetveikalos, kā arī lieki netērēt līdzekļu.
Savu viedokli par situāciju paudis arī Latvijā zināmais "Duets Sandra". "Arī es par to iedomājos, kaut kā man nav omolīgi, mēnesi vēl kaut kā, bet būs jau kādi 2 mēneši vismaz, būs viss izvēdinājies arī no kabatām. Krīzes laikos vismaz bija iespēja koncertēt un kaut ko nopelnīt, par to laiku radījām arī daudz joku dziesmu, bet šobrīd negribas rakstīt," norāda mūziķi.
Arī komponists Guntars Račs jau iepriekš neslēpa, ka daudzi amata brāļi nonākuši neapskaužamā situācijā. Portāls "tautaruna.lv" jau vēstīja, ka mūziķis izteicies, ka "protams, muzikanti ir nonākuši diezgan neapskaužamā situācijā, jo daudziem, daudziem maniem amata brāļiem tā ir vienīgā nodarbošanās. Ne vienmēr visi ir maksājuši sociālās iemaksas."
Jau vēstīts, ka par atbalstu grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem spriedusi arī Latvijas valdība. Valsts prezidents Egils Levits pagājušā nedēļā izsludināja Saeimas piektdien atbalstīto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību.
Likums paredz, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, tad tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības pēdējo sešu mēnešu laikā, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).
Likums nosaka, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 dēļ. Nodokļu maksātājam motivēts iesniegums būs jāiesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai likuma spēkā stāšanās dienas. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs tiesības nodokļu nomaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem. Piešķirot minēto atbalstu, tiks ņemta vērā nodokļu maksātāja līdzšinējā sadarbība ar VID.
Likumā paredzēts, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, VID informāciju par nodokļu maksātāju neiekļaus VID administrēto nodokļu parādnieku datubāzē. Atsevišķos gadījumos VID būs arī tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājumu.
Likumā arī noteikts, ka IIN maksātājs par 2020.taksācijas gadu neveic likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem no 2020.gada 1.janvāra. Šī nodokļa maksātājs IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020.taksācijas gadu varēs veikt labprātīgi.
Likumā arī paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum", ļaujot Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus - kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.
Saistību garantiju programmā būs iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Garantijas apmērs būs līdz 50% ar maksimālo summu līdz pieciem miljoniem eiro vienam uzņēmumam. Garantija tiks izsniegta par esošām saistībām - investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem.
