Divas reizes gadā mēs ņemam pulksteni un pagriežam stundu uz priekšu vai atpakaļ. Rudeņos pāreja notiek daudz patīkamāk, kad zinām, ka pagriežot pulksteni varēsim stundu ilgāk pagulēt. Ar savām pārdomām par pulksteņu griešanu interneta žurnālā “Puaro” dalījās politiķis, publicists Jurģis Liepnieks.
Liepnieks vērš uzmanību uz to, cik vispār vērtīgi ir divas reizes gadā pagriezt pulksteni. Viņš ironizē, ka to varētu būt izdomājis kāds vīrs, kas nodarbojās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu, lai pēc darba viņam paliktu vairāk laika saviem hobijiem.
Eiropā šādu laika grozīšanas sistēmu sāka izmantot, lai taupītu elektrību. Pagriez laiku par stundu un tu esi ieekonomējis gan naudu, gan resursus. Tomēr Liepnieks šādai idejai netic.
“Mūsdienās no šīm idejām vēl aizvien aktuāla varbūt ir vienīgi tā, kas attiecas uz vaboļu kolekcionāriem. Kas attiecas uz visu pārējo, tad nekādu pārliecinošo pierādījumu, ka pāreja uz vasaras laiku ekonomētu jel kādus resursus, padarītu dzīvi lētāku vai būtu dabai draudzīgāka, no ekoloģiskā viedokļa nav.”
Viņš neizprot to, ka, ja ziemā mēs pagriežam laiku un taupām elektrību, tad kāpēc laiks atkal jāmaina pavasarī. Šāda agrāka celšanās pavasarī neietekmē elektrības patēriņu, jo ārā jau tāpat no rītiem paliek arvien gaišāks.
“Argumentu par labu pulksteņa rādītāju grozīšanai vai nu nav vispār, vai tie ir ļoti apšaubāmi.”
Liepnieks uzskata, ka šāda pulksteņa grozīšana sarežģī dažādas ikdienas lietas. Sākot no dažādu norēķinu veikšanas, transporta pakalpojumiem, IT procesiem, cepeškrāsns un citu ierīču laika pagriešanas, līdz pat miega kvalitātei.
“Laika grozīšana divreiz gadā vienkārši nav vajadzīga, tas ir pilnīgi lieki un nav nekādu pierādījumu, ka šīs nevajadzīgās pulksteņa rādītāju grozīšanas rezultātā tiktu ekonomēti resursi vai uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte.”
Jau tika vēstīts, ka iepriekšējā nedēļā, naktī no sestdienas uz svētdienu, notika pāreja uz vasaras laiku, un bija jāpagriež pulksteņa rādītāji vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos — mazāk, tādējādi taupot elektroenerģiju. Parasti pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņus par stundu uz priekšu, bet rudenī — par stundu atpakaļ.
Eiropas Parlaments pagājušajā gadā nolēma, ka pāreja uz vasaras vai ziemas laiku tiks atcelta, sākot ar 2021. gadu. Tā kā elektroenerģijas ietaupījums ir visai zems, tad Eiropas Parlaments izlēma vienoties par to, lai šādas laika pārejas vairs nenotiktu. Katrai Eiropas dalībvalstij ir pašai jāizlemj par to, kādā patstāvīgā laika zonā palikt - vasaras vai ziemas. Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras izlems palikt vasaras laikā, pāreju pēdējo reizi veiks 2021. gada marta pēdējā svētdienā, bet tās, kuras vēlēsies saglabāt ziemas laiku, - 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā.
