Improvizācijas teātra aktrise, kāzu vadītāja Anete Bendika vietnē "X" neslēpj, ka dažubrīd ir šokā par "dzimtsarakstu lēdiju attieksmi".
"Dzimtsarakstu lēdiju attieksme mani bieži šokē. Stāstu netrūkst. Jaunais pāris negrib nekādas vārsmas un tikai laulību reģistrāciju. Vēlas, lai es pirms tam izstāstu viņu stāstu. Kādas problēmas tas sagādā! Kā kāds uzdrīkstas atņemt viņām dzeju un vispār runāt pirms viņām!" vietnē "X" raksta A. Bendika.
Dzimtsarakstu lēdiju attieksme mani bieži šokē. Stāstu netrūkst. Jaunais pāris negrib nekādas vārsmas un tikai laulību reģistrāciju. Vēlas, lai es pirms tam izstāstu viņu stāstu. Kādas problēmas tas sagādā! Kā kāds uzdrīkstas atņemt viņām dzeju un vispār runāt pirms viņām!
— Anete Bendika ���� (@AneteBendika) May 22, 2024
Kaspars: Mana pieredze - bez saskaņošanas lēdijas bija sarunājušas kādu pusaudžu puisīti, kas ceremonijā piepeši sāka falsetā dziedāt "Veco zābaciņu". Labi, ka maniem radiem ar humoru viss kārtībā.
Ance: Savā laikā strādāju tieši ar kāzām saistītā uzņēmumā/portālā. Ļoooti reti jaunajam pārim dzimtsarakstu nodaļā izdevās sarunāt "vienkārši sarakstīties bez dzejoļiem/vārsmām" ar darbiniecēm. Es tiešām nesaprotu, kur ir problēma.
Anete Bendika: Bet tas fantastiskais ego trips! Štrunts par jūsu dienu un jūsu vēlmēm! ES un mani pātari ir pāri visam! Visos šajos gados esmu satikusi tikai vienu dāmu, kura bija priecīga par izmaiņām un teica, ka katru ceremoniju varētu ar mani, jo viss runu stress atkrīt un tikai jāreģistrē.
Marija: Šķiet, kāzu un bēru industrija LV ir iestrēgusi pagātnē. Un tas būtu jāmaina, izaicinot mainīt attieksmi pret katra cilvēka unikalitāti. Mūsu dzīves nav tipveida vārsmu materiāls.
Inese: 2001.gada 11.novembrī Skolas ielā - ātrās jauniešu kāzas. Čukstu līgavainim, ka ne tikai saldus pantiņus skaita,bet arī Latvijas himna īsāka nekā hokejā. Viņš lūdz-šodien Lāčplēša diena, varētu pilnu himnu. Viņas-nē, nevar. Pantiņus piekrita izlaist, bet nesaprata un bija niknas.
Ervīns: O, jā. Mums bija vienošanās, ka nekādus patosa pilnus dzejoļus un vajag īsu uzrunu. Protams viss bija pretēji + vel pēc ceremonijas apvainojās, par kaut kādu nebūtisku iemeslu, tā ka man bija jāatraujas no sievas un jāiet "runāties".
Rūta: Ak. Mēs savā laikā gandrīz salūzām pret dzimtsarakstu nodaļas dāmām, bet, tā kā Jenča kungs bija vedējtēva kursabiedrs, tad "pa blatu" no vārsmām tomēr tikām vaļā.
Aija: Es 1x biju kāzās, kur sarakstītāja strādā arī par izvadītāju (kā mēs nojautām un kā mums pēc tam arī pačukstēja). Nekad nebiju piedzīvojusi, ka klātesošie klusībā mirst no smiekliem, jo izklausījās, ka laulāto apraksts bija ņemts no vakardienas bērēm...
Līva: Šos pašus stāstus var stāstīt arī par bērēm. Tur notiek tieši tas pats. No absolūti muļķīgām frāzēm, līdz mistiskiem dzejoļiem, mūzikas izvēlēm, līdz ”Man par šo cilvēku nav ko pateikt”.
