Jaunā Rīgas teātra izrādes "Oblomovs" galveno varoni atveido aktieris Gundars Āboliņš. Raidījumā "Teātris.zip" Ojārs Rubenis sarunājās ar Āboliņu ne tikai par par izrādi un tās galveno varoni, bet pieskārās arī krievu valodas un kultūras tēmai mūsdienu situācijas kontekstā.
Fragments no sarunas:
Šī izrāde vēl arvien ir repertuārā. Kā tu šobrīd ej uz šo izrādi, kad tu skaidri zini, ka šajā ļoti diskutablajā situācijā par krievu literatūru, par krievu valodu mums ir tik asas diskusijas? Kā tu ej spēlēt šo izrādi? Vai tev ir kāda pretestība? Tu tagad aicini izlasīt Ivana Gončarova "Oblomovu".
Jā.
Brīnišķīgs aicinājums.
Es teikšu godīgi - man nav viegli, jo es redzu, ka tiek jaukti graudi ar pelavām. Man, protams, ir skaidra nostādne pret politiskām nelietībām, bet valodu un kultūru kā, man liekas, vienīgo, pēdējo tiltu, kas mums ir iespējams, nevajag sagraut un sadedzināt, vajag izprast un galu galā - paļaujieties uz mani un uz katru cilvēku, uz katru skatītāju, ka mēs taču paši protam vērtēt, kur aiz konflikta slēpjas politiskas manipulācijas, nelietīgi nodomi. Es nejaucu šīs lietas. Es labprāt runāju un lasu krievu valodā, es skatos izrādes krievu valodā. Man netraucē arī Puškina piemineklis, lai gan tas tur diezgan dīvainā veidā ir nonācis. Man tas netraucē. Man labāk ir, ka es varu ar šiem cilvēkiem būt mierā, savstarpējā cieņā. Man nevajag izdabāt nevienam.
Es cienu savu valodu un savu kultūru, un, ja es to cienu, tad es varu cienīt arī krievu kultūru un krievu valodu. Kur un kādā mērā es to lietoju - tas ir cits jautājums.