Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) vērtē piecus iespējamos risinājumus pārtikas preču cenu samazināšanai, aģentūrai LETA pavēstīja ekonomikas ministra padomniece komunikācijas jautājumos Katrīna Iļjinska.
Viņa norāda, ka ekonomikas ministra piedāvātos risinājumus pārtikas preču cenu samazināšanai koalīcija turpinās skatīt novembra otrajā pusē. Tikmēr ministrija turpinās darbu pie nepieciešamajiem grozījumiem regulējumā.
Tostarp tiek vērtēta uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam. Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku. Ikdienas pārtikas preču patēriņa grozā esošajām precēm tiktu noteikts uzcenojuma ierobežojuma slieksnis.
Tāpat tiek vērtēta zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā. Priekšlikums paredz definēt ikdienas patēriņa preču grozu, kur katrā preču kategorijā mazumtirgotājam brīvi pēc savas izvēles ir jāizvēlas vismaz viens savā mazumtirdzniecības tīklā esošs produkts, kuram jānosaka zemākā cena tirgū.
Tiek vērtēta arī preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešana, tādējādi saasinot mazumtirgotāju konkurences cīņu par patērētāju un pozitīvi ietekmējot cenu politiku.
Tāpat tiek vērtēta iespēja aizliegt iznīcināt nepārdotās pārtikas preces noteikšana. Aizliegums mazumtirgotājiem utilizēt nepārdotās pārtikas preces, kas mudina mazumtirgotājus ziedot vai pārdot liekos produktus par pazeminātu cenu, padarot preces pieejamākas.
Vērtēts tiek arī aizliegums piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm, lai stabilizētu patēriņa cenas.
Tikmēr interneta vidē cilvēki bieži "šūmējas" par to, cik nesamērīgi lielas cenu atšķirības ir Latvijā salīdzinājumā, piemēram, ar Vāciju.
"Re, kāda atšķirība Vācijas uzņēmumu ražotiem produktiem Vācijas "Lidl" (Bavārija, 29.10.) un Latvijas "Lidl" (Rīga, 1.11.). Transporta izdevumi tik lielu atšķirību nerada. N reizes mazāks tirgus Latvijā? Pietiek būt lētākiem nekā "Rimi" un "Maxima"? P.S. Salīdzinājums nepilnīgs," vietnē "X" raksta Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns. Viņš piebilst: "Salīdzinājums nepilnīgs tikai tāpēc, ka nav 101 prece salīdzināta. Vienīgajai akcijas cenai blakus ir redzama parastā cena, ko izmantot salīdzināšanai."
Viņa sabildētajiem produktiem cena Latvijā ir apmēram uz pusi dārgāka nekā Vācijā.
Re, kāda atšķirība Vācijas uzņēmumu ražotiem produktiem Vācijas Lidl (Bavārija, 29.10) un Latvijas Lidlā (Rīga, 01.11). Transporta izdevumi tik lielu atšķirību nerada. N reizes mazāks tirgus Latvijā? Pietiek būt lētākiem nekā Rimi un Maxima? P.S. Salīdzinājums nepilnīgs. pic.twitter.com/igpniheoGR
— Ilmārs Poikāns (@ilmarmors) November 4, 2024
Ieva: Vācu "Lid" daudzās pozīcijās lētāks. No galvas zinu valriekstu cenu, Rīgā man par dārgu tiem.
Māris: Droši, ka "Lidl" paši šokā, ka šeit var tā pelnīt, tik ceļ cenu, bet cilvēku plūsma nesamazinās.
Viedis: Jā, konkurences trūkuma dēļ veidojas neformāli karteļi, kur daži nosaka tendences, pārējie pieskaņojas - kāpēc konkurēt (samazinot cenas iegūt lielāku tirgus daļu), ja tāpēc peļņa tikai samazināsies? Bet jaunu, spēcīgu konkurentu ienākšanas riska novēršanu garantē valdības protekcionisms un regulēšana! Ja vismaz 70% tirgus cenas nosaka kartelis - kāpēc mazajiem konkurēt, ja tāpat nevarēs lielajiem atņemt tirgus daļu - nav pieejamu resursu, bet citi lielie neienāks.
Wiss: Dzīvesbiedrs vakar atbrauca no Vācijas. Tur visi produkti ir lētāki nekā pie mums, un ne tikai pārtika. Starp citu, Latvijā ražoti pelmeņi Vācijā lētāk nekā Latvijā...
Iveta: Mazs tirgus patiešām ceļ cenas un samazina preču klāstu. Piem., preču klāstu Zviedrijā un Vācijā nevar pat salīdzināt. Vācijā tas daudz lielāks. Savukārt bagātīga preču izvēle arī ir viens no cenas veidojošajiem aspektiem.
Krišjānis: Esmu tieši to pašu novērojis. Regulāri Vācijā pērku preces "Lidl" un vedu uz Latviju. Man ir līdzīgs salīdzinājums par viņu higiēnas precēm, cenu starpība vismaz 2x. Pat ūdens mums stipri dārgāks.
Dace: Atliek secināt, ka, redzot šo slaukšanu, kas ir iespējama Latvijā, grūti atturēties un nedarīt tāpat. Ja cilvēki turpina dārgi pirkt, ja cilvēki turpina strādāt par zemām algām - kāpēc neizmantot? Skumji, bet paši to pieļauj.
