Tautsaimniecība

Ja visām precēm un pakalpojumiem cenas ceļas, tad jāpieaug arī naudas cenai. Tāpēc Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstina refinansēšanas likmi un Latvijas Banka (LB) pilda savu pienākumu ECB lēmumu reklamēt.

Ar apgalvojumu par zemajiem nodokļiem Latvijā valsts pārvaldes aparāts attaisno savu pastāvēšanu pats savās acīs un ignorē realitāti tikpat konsekventi, kā Krievijas pārvaldes aparāts noliedz valstij uzlikto ekonomisko sankciju ietekmi.

Energoresursu izmaksu kāpuma ietekmē pārtikas cenas veikalos nesamazināsies, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Divus mēnešus pēc kārtas fiksētais Latvijas rūpniecības produkcijas apjoma samazinājums signalizē par sākumu recesijai, kuras definīcija ir iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās divus ceturkšņus pēc kārtas.

Šodien Vīnē sanāks naftas ieguvējvalstu karteļa OPEC+ dalībvalstu pārstāvji, lai pēc Saūda Arābijas un Krievijas priekšlikuma nolemtu samazināt naftas ieguvi ar mērķi paaugstināt naftas cenas pasaules tirgū.

Eiropas Savienības un dažu citu bagātu, ar lielu enerģijas patēriņu ražošanai un cilvēku komfortam pamanāmu valstu lēmumi atteikties no Krievijas oglēm ir radījuši iepriekš neiedomājamus ogļu pārvadājumu maršrutus un neplānotu cenu diapazonu.

Krišjāņa Kariņa aizejošās valdības solījums samaksāt par elektrību uzņēmēju vietā 260 miljonus eiro izklausās liels attiecībā pret cilvēku ikdienā, nevis uzņēmējdarbībā parastām naudas summām.

Latvijas Bankai un tās prezidentam Mārtiņam Kazākam personiski nākas pildīt savus pienākumus un stāstīt, ka Latvijai priekšā stāvošā rūpju ziema patiesībā būšot tikai rūpīšu ziemiņa.

Nav jābūt ekonomistam, lai saprastu: ekonomiskā situācija Latvijā katru dienu arvien pasliktinās. Kāpēc tā notiek? Kas tālāk notiks ar cenām? Vai Latvijas uzņēmumi izdzīvos? Uz šiem jautājumiem atbild Andrejs ŽDANS – Latvijas lielāko ražotāju trijotnē ietilpstošā gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs.

Līdz ar būtisko resursu izmaksu kāpumu arvien iestādes un organizācijas ir spiestas pārvērtēt savas izmaksas. IKT resursi, infrastruktūra, rīki un servisi nav izņēmums, tie piedzīvo ne vien uzturēšanas izmaksu pieaugumu, bet arī konstantus drošības izaicinājumus, ko rada gan ģeopolitiskā situācija, gan arī tas, ka arvien vairāk laika pavadām digitālajā vidē un turp “pārmigrē” arī apdraudējumi.

Kā jau varēja paredzēt, septembrī saņemtie rēķini par energoresursu patēriņu augustā lielai daļai Latvijas uzņēmumu izrādījusies tik smaga nasta, ka jau tuvākajā laikā var sagaidīt gan ražošanas apjomu samazināšanu, gan būtisku gala produktu cenu kāpumu un pat bankrotu vilni. “Neatkarīgās” aptaujātie uzņēmēji gan šobrīd vēl balto karogu nav izkāruši, tomēr gandrīz visi kā viens atzīst – valsts atbalsts līdz šim bijis gandrīz nejūtams.

Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi praktiski neatvieglo tas, ka tieši šodien Lietuva ar NordPool elektrības biržas cenas rekordu 478,16 eiro par megavatstundu mazliet pārspēj Latviju ar 470,38 eiro par megavatstundu.

Tik tiešām dzīres mēra laikā izrādījušās pagājuša gada 29. novembrī sarīkotās svinības par godu Latvijas valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” vērtspapīru kotēšanai fondu biržā.

A/s “Latvijas valsts meži” (LVM), iesaistot zinātniekus, pēta, kā lietderīgi izmantot koksnes resursus, uzņēmums aicina iedzīvotājus pārdot savus mežus “Latvijas valsts mežiem”, atgādina, ka atcelta Pokaiņu meža apmeklējuma maksa – par šīm un citām tēmām LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš intervijā “Neatkarīgajai”.

Etno mūzikas grupa “Tautumeitas” nākusi klajā ar videoklipu dziesmai “Vīna ūtrai”, kas atrodama grupas jaunākajā albumā “Skrejceļš”.

Aizejošās Latvijas valdības partiju priekšvēlēšanu triks ir solījums beidzot tomēr izpildīt pirms četriem gadiem jau doto solījumu OIK elektrības lietotājiem, bet aizkulisēs top OIK līdzīgs maksājums visu citu preču pircējiem.

Šā gada otrajā ceturksnī, beidzoties Covid-19 ierobežojumiem, iedzīvotāji turpināja atgriezties darba tirgū un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bijis par 12,9 tūkstošiem jeb 1,4% lielāks nekā pirms gada. Tajā skaitā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pieaudzis par 23,6 tūkstošiem jeb par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Latvijas rūpniecība noslēgusi 2022. gada pirmo pusi ar nullei tuvu pieaugumu par 0,7% jūnijā pret 2021. gada jūniju, kas pārāk krasi atšķiras no visos iepriekšējos mēnešos uzņemtā pieauguma tempa 3 līdz 6 procentu intervālā.

Latvijas iedzīvotāju vairākums nespēj un negrib saprast saistību starp iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma palēnināšanos 2022. gada vasarā un draudiem atrasties pie jau aizsalušiem radiatoriem 2022./2023. gada ziemā.

Krievijas ogles caur Latvijas ostām jāizdabū triecientempā līdz 10. augustam, kad Eiropas Savienībā stāsies spēkā aizliegums “tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot ogles un citus cietos fosilos kurināmos, ja to izcelsme ir Krievijā vai ja tie tiek eksportēti no Krievijas,” kā arī “saistībā ar 1. punktā minēto aizliegumu tieši vai netieši sniegt tehnisko palīdzību, starpniecības pakalpojumus vai citus pakalpojumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām precēm un tehnoloģijām un minēto preču un tehnoloģiju nodrošināšanu, ražošanu, apkopi un izmantošanu.”