Eiropas Komisija (EK) trešdien atbalstīs eiro ieviešanu Latvijā, vienlaikus paužot bažu par Krievijas pilsoņu noguldījumiem valsts banku sektorā, vēsta britu finanšu laikraksts "Financial Times", kā rīcībā nonācis EK ziņojuma uzmetums.
Rīt Latvija pietuvosies finiša taisnei, kas izšķirs mūsu valsts dalību eirozonā. 5. jūnijā Eiropas Komisija sniegs izvērtējumu par Latvijas spēju ievērot Māstrihtas kritērijus un tādējādi kvalificēties eiro ieviešanai.
Teju trīs ceturtdaļas jeb 70% Latvijas iedzīvotāju bažījas, ka tūlīt pēc pārejas no latiem uz eiro būs jūtams cenu pieaugums, liecina pētījumu aģentūras "Factum" veikta sabiedriskās domas aptauja.
Sabiedrības attieksme pret eiro ieviešanu nav tik nokaitēta, lai vēlētāji pieprasītu 11. Saeimas atlaišanu. Tā biedrības Latvija par latu ieceri rīkot referendumu par parlamenta pārvēlēšanu raksturo Saeimas deputāti.
Pētījumu aģentūras Factum jaunākie sabiedriskās domas aptaujas dati liecina: lielākā daļa respondentu kā svarīgākos aspektus, par kuriem būtu jāsaņem informācija, norādījuši jautājumus par to, kā pāreja uz eiro ietekmēs algu un pensiju saņemšanu, kā arī par lata apmaiņas kursu pret eiro (82%).
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir atzinusi, ka biedrība "Latvija par latu" atbilst likuma prasībām un var vākt 10 000 parakstu, lai rosinātu tautas nobalsošanu par 11.Saeimas atlaišanu, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Lēmums nerīkot tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu nākotnē var radīt neplānotas sekas un atsaukties citos jautājumos, kas saistīti ar Eiropas lietām, - piektdien diskusijā "Kāda būs Eiropas Savienība (ES) pēc pieciem gadiem?" sacīja žurnālists un starptautisko attiecību pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē Edijs Bošs.
Lai izlemtu vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu parakstītās iniciatīvas par eiro ieviešanas atlikšanu tālāko likteni, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai pašiem ar savām galvām nepietika.
Lai gan galavārdu par Latvijas iestāšanos eirozonā un pārejas kursu Eiropas Savienības padome teikts 9. jūlijā, atsevišķi pakalpojumu sniedzēji Latvijā jau ir sākuši pašreizējās cenas latos koriģēt tā, lai pārejot uz eiro, cena būtu apaļa, tas ir, bez eirocentiem.
"Nacionālais mazumtirgotājs Elvi ir izgatavojis jaunās eiro cenu zīmes, un, sākot no 1.augusta, būs gatavs uzsākt esošo nomaiņu," paziņoja SIA "Pārtikas Tirdzniecības apvienība", kas ir ELVI franšīzes turētājs, komercdirektore Laila Vārtukapteine.
Eirozona nesabruks un Latvijai tai ir jāpievienojas, ja tā cer tikt galā ar globālām pārmaiņām un izaicinājumiem, kas skar visas Eiropas valstis, biznesa portālam "Nozare.lv" teica Oksfordas Universitātes profesors un Oksfordas Universitātes pētniecības skolas jeb Martina skolas direktors Ians Goldins.
Lai gan vilciens, ko sauc eiro no 2014. gada, vairs neesot apturams, tomēr savāktie 10 tūkstoši parakstu par lata saglabāšanu neesot zaudējuši jēgu, jo neļaus politiķiem ignorēt tautas skepsi un vēlmi pašai izlemt sev būtiskus jautājumus.
Lai arī plānotā pāreja uz eiro tuvojas, pusei jeb 50% Latvijas iedzīvotāju pagaidām nav konkrētu plānu rīcībai ar skaidro naudu, liecina AS "Swedbank" sadarbībā ar "TNS Latvia" veiktā aptauja.
Iespējams, Latvijas valdība ir pasīva skaidrojot iedzīvotājiem par eiro ieviešanu, jo pēdējie aptaujas dati, kas liecina, ka eiro ieviešanu Latvijā neatbalsta 56% iedzīvotāju un atbalsta tikai 35%, to apliecina.
Biedrība Par latu, pret eiro ir gatava triecientempā savākt 30 tūkstošus notariāli apstiprinātu parakstu, lai raidītu Eiropas Padomei signālu, ka Latvijā ir aizsākusies tautas kustība pret eiro ieviešanu.
Eiropas Savienība (ES) vēlas atteikties no viena un divu eiro centu monētām, kuru izgatavošana ir dārga, bet izmantošana ikdienā daudziem rada neērtības, otrdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma nereģistrēt parakstu vākšanai Satversmes grozījumu projektu, kas paredz konstitūcijas 4.pantā noteikt latu kā Latvijas nacionālo naudas vienību.
Nu jau arī Brisele sākusi bažīties par Latvijas iedzīvotāju neviesmīlību viņiem ieplānotajai eiro atnākšanai. Jaunākais Eurostat pētījums liecina, ka atbalsts jaunajai valūtai ir tik tikko virs trešdaļas – 35%, un arī Latvijā ar dažādām statistiķu un sabiedrisko attiecību viltībām uztūnētie dati nav daudz labāki – 36%.
Ungārija, Latvija un vēl astoņas citas valstis pirms deviņiem gadiem – 2004. gada 1. maijā – kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Piecas no šīm valstīm jau ir pārgājušas uz eiro, Latvija eiro cer ieviest pēc septiņiem mēnešiem.