VAKARA ZIŅAS: Andris Brīnums rīko piemiņas koncertu mūžībā aizgājušajai sievai
14. februārī, kad visā pasaulē tika svinēta Valentīndiena, kafejnīcā «Ļeņingrada» notika piemiņas koncerts mūžībā aizgājušajai «Dueta Sandra» solistei Sandrai Brīnumai. Atraitnis Andris Brīnums sarunā ar »Vakara Ziņām« dalījās atmiņās par mirušo sievu un pastāstīja par savas dzīves otro sievieti – Oksanu Brīnumu.
«14. datums man saistās ar kaut ko citu, nevis ar Valentīndienu. Tieši 2016. gada 14. februārī mana sieva Sandra tika guldīta zemes klēpī,» sarunu iesāk muzikants Andris Brīnums.
Neilgi pēc Sandras aiziešanas mūžībā Andrim izdevās sastapt savu otro dzīves sievieti. «Iepazināmies, kad man bija šis skumjais notikums. Daudzi man tolaik rakstīja atbalsta vēstules. Uzrakstīja arī Oksana. Man iepatikās viņas teksts. Pateicos par izteikto līdzjūtību. Turpinājām sarakstīties. Vārds pa vārdam, un sākām tikties. Mums tīri labi sapasēja. Man negribējās neko citu meklēt, un viņai arī ne. Oksanai aiz muguras jau bija viena laulība.
Laikam jau viens otram patikām. Tāpēc arī straume mūs nesa. Es nebiju tā domājis - iepazīties uz sitiena, bet sanāca diezgan strauji un neparedzami. Dažiem likās, ka par ātru. Bet tā tas notika. Ko darīt? 2019. gada augustā apprecējāmies. Kādu laiciņu bijām padzīvojuši kopā un vienojāmies, ka varētu apprecēties. Svinības bija lielas ar daudziem viesiem un izbraucienu.
Jāteic, ka pēc kāzām jau daudz nekas mūsu attiecībās nav mainījies, esam pierīvējušies viens otram. Dzīvojam laimīgi. Vienīgi diezgan maz esam kopā. Oksana pa dienu strādā, bet nedēļas nogalēs viņa ir mājās un es atkal esmu prom. Pašā sākumā Oksana brauca līdzi uz koncertiem, lai paskatītos, kā tas viss notiek. Taču, tā kā viņa darba dienās no rīta līdz vakaram strādā, tad brīvdienās grib atpūsties un līdzi nebrauc, jo ir par grūtu. Reiz, dzīvojot kopā ar Sandru, nodomāju, ka nekad nevarētu iedomāties, ka viens no precētā pāra paliek mājās, bet otrs aizbrauc. Kā tas var būt? Ar Sandru bijām kopā gan darbā, gan mājās. Mums bija viens grafiks. Redz, tagad pats esmu dabūjis šādu attiecību modeli, ar ko jāsadzīvo.
Visu rakstu lasi šīs nedēļas "Vakara Ziņas" žurnālā