VAKARA ZIŅAS. Slavenības atklāj savu neparastāko garšu piedzīvojumus
Ceļojumi garšu pasaulē var būt pārsteigumiem pilni, sākot no patīkamiem jaunatklājumiem līdz pat savdabīgiem ēdieniem, kuru notiesāšana ir izaicinājums. Apkopojām stāstus par smieklīgākajiem, interesantākajiem un eksotiskākajiem ēdieniem, kas baudīti tuvās un tālās zemēs. Ne velti tiek teikts, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, tāpēc stāstām arī par mazāk zināmiem Latvijas ēdieniem.
Kulinārijas ekspertes Ilzes Jurkānes čūsku vakariņas Vjetnamā
«Vjetnamā, Hanojā, ielidojām vēlu, lielākā daļa restorānu bija gandrīz slēgti. Gājām pa ieliņām, ieraudzījām ēku, kuras pirmajā stāvā laboja mašīnas, bet otrajā atradās restorāns. Tur bija ar mieru mūs uzņemt. Neviens nerunāja angliski, bet pēc viņu rādītajiem žestiem sapratām, ka visi ēdieni ir no čūskas. Jau pie ieejas bija nolikta milzīga kobra, kas atradās ar alkoholu pildītā burkā. Restorānā piedāvā dzert čūskas uzlējumus. Cienāja arī mūs. Visi ēdieni, gan sautēti, gan grilēti, gan arī mērcē garšoja līdzīgi kā vista. Patiešām garšīgi un labi. Pirms cepšanas viņi mums atnesa paskatīties uz to visu. Kad ēdienu atnesa gatavu uz šķīvja, nevarēja pateikt, ka tā ir čūska. Tie bija gaļas gabaliņi, arī tādi kā skrimslīši. Vizuāli nekāda vaina nebija. Es iedrošinu citus cilvēkus pamēģināt! Tas bija labs piedzīvojums.
Man dzīvē gandrīz ne no kā nav bail, izņemot čūskas un pērkona negaisu. Bailes no čūskām nepārvarēju, tas man neizdevās. Kad mācījos universitātē, piedāvāja piedalīties eksperimentos un aptaujās. Par vienu aptauju samaksāja piecus dolārus. Tā es piepelnījos. Vienu reizi piedāvāja 25 dolārus, kas 70. gadā bija ļoti liela nauda. Tas bija eksperiments, kā pārvarēt bailes no čūskām. Es pieteicos. Bet dienu pirms eksperimenta piezvanīju un atteicos.»
Dziedātāju Ievu Sutugovu pārsteidza Skotijas irbes garša
«Reiz sniedzu koncertu ārzemju latviešiem. Bija ļoti solīda pasēdēšana kopā ar goda konsuliem un valsts amatpersonām. Līdz ar to arī ēdienkarte bija attiecīgi smalka. Ēdienus pasniedza citu pēc cita. Ļoti šiki. Un viens no ēdieniem bija Skotijas irbe. Nezinu, kam ir jānotiek, lai to garšu aizmirstu. Tas bija kaut kas stipri savdabīgs. Bija klusu jāskaita mantras, jāmeditē vai jādomā par kaut ko brīnišķīgu, lai nomocītu to ēdienu - nav jau pieklājīgi atstāt uz šķīvja. Vakariņas bija fantastiskas, bet ar Skotijas irbi mēs nesadraudzējāmies. Pat nezinu, kā raksturot Skotijas irbes garšu. Ceru, ka ko tādu baudīju pirmo un pēdējo reizi.
Katrai valstij un nācijai ir ēdieni, pie kuriem garšas kārpiņas ir pieradušas jau no bērnības, bet kas citiem varbūt ir nesaprotamas. Piemēram, amerikāņu raidījumā «Baiļu faktors» bija jāēd dažādas šausmīgas preteklības. Viena no tādām preteklībām, ja nemaldos, bija cūkas ausis, kas mums, latviešiem, īpaši vecākai paaudzei, ir superdelikatese.»