VAKARA ZIŅAS. Ko tagad dara Margarita Vilcāne?
«Es vispār neskatos atpakaļ. Viss, kas ir bijis, ir pāršķirta lapa. Saku Dievam paldies, ka man bijis skaists mūžs, un – dzīvoju šai dienai! Un saku paldies par katru dienu, ko Dievs man dāvina,» sazvanīta savās mājās Upesgrīvā, saka vairāku paaudžu skatītāju mīlētā estrādes dīva Margarita Vilcāne. Trešdien, 16. decembrī, viņa pārkāps savas dzīves 80 gadu slieksni, bet mirkli pirms tā dziedātāja atklāj, kā paiet viņas dienas.
Ausis noglaustas, un gaidām
«Nu, ko es daru? To pašu, ko visi. Ausis noglaustas, un kaut ko gaidām. Ko? Viens Dievs tikai to zina. Tā neziņa par to, kas notiek pasaulē, pilnīgi beidz nost. Es jau gan cenšos aizņemt savu galvu ar citām domām, kaut ko palasu, tomēr tā tik un tā ir pilna visādām tādām lietām, no kurām vajadzētu vairīties. Skaidrības nav nekādas, un visi tie lēmumi, ko valdība pieņem, ir tik ačgārni. Tik ačgārni! Neviena veiksmīga lēmuma. Neviena! Kad par to nopietni padomā, ir vispār jājūk prātā!» saka Margarita Vilcāne, aicinot cilvēkus aizdomāties, ka katram vajadzētu darīt tikai to, ko viņš prot. «Pašlaik izskatās, ka valdības komanda neko neprot. Man no sirds žēl Krišjāņa Kariņa, ka viņam nav labu palīgu, nav profesionālu padomnieku. Kas tie tādi vispār ir?! Kāpēc visa pasaule var kā šahā izskaitļot vairākus gājienus uz priekšu? Kāpēc mēs to nevaram?! Es nesaprotu,» dziedātāja neslēpj savu sašutumu.
Sāk palikt bail
Margarita Vilcāne stāsta, ka pandēmijas sākumā bijusi ļoti mierīga, bet nu viņai sāk palikt bail. «Sēžu mājās, nekur neeju. Atsaku visas intervijas, filmēšanas. Es ļoti cienu žurnālistu darbu, jo saprotu šīs profesijas specifiku - zinu, ka jums to vajag, un vienmēr arī esmu bijusi atsaucīga. Bet tagad cenšos izvairīties no visiem liekiem kontaktiem,» telefonsarunā »Vakara Ziņām« stāsta tautā mīlētā estrādes skatuves zvaigzne. Viņa atzīstas: nav jau tā, ka dikti gribas iet pastaigās, bet veselības dēļ tomēr sevi piespiež to darīt. Izmet kādu līkumiņu, aiziet līdz jūrai. Pameklē eglītes, jau domājot par Ziemassvētkiem. «Te pilns ar mazām eglītēm,» viņa saka, piebilstot, ka cenšas sevi nodarbināt ar kaut ko nomierinošāku un gaišāku.