Laime nav visu lietu kārtībā un dzīve nav pēc iespējas ērtāka iekārtošanās starp sev līdzīgiem un tuvākiem. Visiem jādzīvo ar visiem un bez dzimuma, rases, vecuma, uzskatu u.c. vēl, diemžēl daudzajām atšķirībām. Nost ar jebkuru patību, robežām ceļā uz laiku pašā sākumā, pirms sākās pasaules radīšana, kas bija kopā ar dažādu robežu rašanos. Ja viss saplūst, tad vairs nav nekā, viss vienāds, neredzams, nesajūtams, neaprakstāms, jo nav arī vārdu, zīmulis un papīrs. Tukša vieta. Vajag iet pakaļ, involucionēt uz laiku, kad bija NEKAS. Tas ir stilīgi, mūsdienīgi, kičīgi un noteikti visiem ieteicami. Pašlikvidēties bezrobežībā uz pašu sākumu, uz NEKO. Tāpēc arī tautu staigāšana, darbinieku, dzīvesbiedru, bērnu, uzksatu manība ir ieteicama, jo jauc Kārtību, kas ir nelaba, noārdāma lieta. (tā bija muldēšana, bet balstīta uz novērojumiem dzīvajā)
Kota laikam neraksta pavārgrāmatas, ja nezina, ka Turcijā aug timiāns, ķimeņu paveids, kas ļoti labi var aizvietot Latvijas ķimenes.
Kā Tu to zini? Jēkabpilī taču tie neaug?
Betā var nopirkt.