VAKARA ZIŅAS. Multimākslinieks Kaspars Bindemanis. Savas karjeras augstākajā punktā
«Ir brīnišķīgi sagaidīt 50. dzimšanas dienu, esot savas mākslinieka karjeras līdz šim augstākajā punktā, tajā pašā laikā apzinoties, ka viss labākais vēl ir priekšā,» saka multimākslinieks Kaspars Bindemanis. Viņam dzimšanas diena bija 31. janvārī.
«Parasti apaļas jubilejas svinu ar liela apjoma koncertiem un biju plānojis arī šogad organizēt kaut ko grandiozu, taču visiem zināmie notikumi ieceres pamainīja,» saka jubilārs, kurš jau ilgāku laiku dzīvo un strādā Spānijā. Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, viņš tiešām nevar sūdzēties, jo, pateicoties spraigajam viesizrāžu grafikam vairāku mēnešu garumā, savu dzimšanas dienu Kaspars sagaidīja uz skatuves kolēģu un skatītāju lokā teātrī «La Llotja de Lleida».
«Noskaņojums ir neaprakstāms - ilgais darbs sāk atmaksāties, esmu sagaidījis savu slavas stundu arī šeit, Spānijā.
Kā aktieris un mūziķis zvaigžņotas katalāņu aktieru komandas sastāvā (kopā ar Julio Manrique, Lluís Marco, Carme Sansa u.c.) Iļjas Telegina lomā piedalos izrādē «Tēvocis Vaņa», ko iestudējis viens no Eiropas kulta režisoriem Oskars Koršunovs un ko kritiķi ierindojuši starp šīs sezonas 10 labākajām izrādēm Spānijā. Kopš oktobra, kad ar pirmizrādi atklājām vienu no nozīmīgākajiem kultūras notikumiem Eiropā, skatuves mākslas festivālu «Temporada Alta», turpinām uzstāties valsts lielākajos teātros, tostarp novembrī un decembrī diendienā spēlējām prestižajā Barselonas «Teatre Lliure»,» jubilārs ir patiesi gandarīts.
Bet brīvajā laikā, kas Kasparam gan esot visai abstrakts jēdziens, jo viņš dievina savu darbu un ap to griežas visa viņa dzīve, viņš darbojas ierakstu studijā vai strādā pie filmas scenārija, daudz laika pavada mācoties - gan savās profesionālajās jomās, gan apgūstot svešvalodas, tostarp katalāņu valodu. «Lai piedalītos izrādē, man to bez akcenta nācās iemācīties četru nedēļu laikā pilnīgi no nulles, jo līdz šim runāju tikai spāniski,» viņš piebilst. «Dzīvošana Spānijā, turklāt vienā no skaistākajām pasaules pilsētām, pati par sevi ir «brīvais laiks» - komunikācija, tikšanās ar draugiem, «dzīves svinēšana» šeit ir tikpat svarīga kā elpošana, turklāt darbs teātrī man dod iespēju ikdienā ceļot, redzēt jaunas vietas un iepazīties ar īpašiem cilvēkiem,» saka Kaspars.