VAKARA ZIŅAS. Kastrācija, šovinisms, okupanti...Saeimas deputāti verbāli uzspīdēja
Izskatot likumprojektu «Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā», Saeimas deputāti verbāli uzspīdēja tā, ka Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece bija spiesta atzīt: «Godātie kolēģi, ar debatēm par šo likumprojektu būsim sagādājuši bagātīgu materiālu vēsturei, vēsturniekiem, sabiedrības noskaņojuma pētniekiem.»
Edgars Kucins («Saskaņa»):
«Padomju armijā, tāpat kā Vācijas armijā, karoja daudz latviešu. Un jūs tiešām domājat, ka, iebraucot ar T‑34 tanku Rīgā, latvietis Jānis Bērziņš asociēja sevi ar okupantu? Vai viņš varēja iedomāties, ka pēc 70 gadiem viņu nosauks par okupantu?»
Igors Pimenovs («Saskaņa»): «Piemineklis Pārdaugavā nav krievu piemineklis un nav Krievijas piemineklis. Sarkanajā armijā karoja aptuveni 100 tūkstoši latviešu un citu tautību Latvijas pilsoņu. Piemineklis Pārdaugavā ir tāds pats latviešu piemineklis kā krievu piemineklis.»
Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība):
«Un visbeidzot 1945. gada 1. maijā, tātad īsi pirms 9. maija. «Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā ar pistoles šāvienu noslepkavots mājas saimnieks Lisna Jānis. Slepkavība izdarīta viņa meitas Irmas Lisnas izvarošanas mēģinājuma brīdī. Noskaidrots, ka slepkavību izdarījis leitnants Sokolovskis no karaspēka daļas 109.»
Jautājums «Saskaņas» biedriem - vai jūs pie tā pieminekļa godināsiet arī leitnantu Sokolovski? Es pieņemu, ka, visdrīzāk, jā. (..) Ja jums ir vēlme godināt PSRS armiju, tad tas ir jādara, visdrīzāk, Maskavā, jo šeit PSRS armija ir okupācijas armija, kura atnesa 50 gadu ilgu okupāciju, nevis atbrīvošanu.»
Nikolajs Kabanovs («Saskaņa»):
«No izrautiem pieminekļiem sabiedrības apziņā būs milzīga bedre. Tā publiskās telpas rituālā kastrācija, ko jūs piedāvājat īstenot, pirmām kārtām atsauksies uz Latvijas kultūru! Neesiet talibi un boļševiki!»
Ilga Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte):
«Vai tas nav atkal tas pats lielkrievu šovinisms, kas visu laiku liek domāt, ka mazai, nelielai nācijai ir jāpārkāpj kaut kam tādam, lai par viņu vispār sāktu domāt, runāt un lai viņu, jāsaka, nesamītu.»
Kaspars Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts):
«Un man ir ļoti nepatīkami un riebīgi, teiksim tā, pretīgi skatīties uz to, kā šajā tribīnē kāpj cilvēki, kuri nav lojāli pret mūsu valsti, kuri pie mazākās izdevības būtu gatavi, pat es domāju, rīkli pārgriezt mums, ja pienāktu tādi mirkļi, kā šobrīd tas notiek Ukrainā.»
Aldis Gobzems («Neatkarīgie»):
«Un es nedodu ne pieci, kā latvieši saka, ka, ja mēs šādi turpināsim, tad pēc 30 gadiem ar parlamenta balsu vairākumu, uzsveru - ar parlamenta balsu vairākumu, tajā vietā tiks uzcelta mošeja, jo latvieši no Latvijas aizbrauc.»
Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība):
«Un es no aptuveni piecu gadu vecuma iemācījos, ka Latvijā ir divas sabiedrības: ir mūsējie latvieši, un ir okupanti. Un jau starp bērniem bija naids starp šīm divām grupām. Un tas naids nav beidzies, jo okupanti vēl joprojām nav aizvākušies. (..) kamēr okupanti staigās pa mūsu zemi un svētīs savus okupekļus, tikmēr mūsu bērni dzīvos naidā. Es negribu novēlēt to mūsu bērniem.»