VAKARA ZIŅAS. Kāpēc nams Rīgā, Lāčplēša ielā 100, ir unikāls?

Ragana uz slotaskāta vējā plīvojošiem matiem. Ļoti populārs pasaku tēls. Kāds tajā saskata ļaunumu, cits – spēcīgu un neatkarīgu sievieti. Atcerēsimies, ka pasakā par Vasilisu Brīnumdaiļo ragana atbrīvoja meiteni no pamātes un viņas meitu tirānijas. © Ģirts Ozoliņš/F64

Ja pieļaujam, ka arī arhitektiem gribas profesionāli padraiskoties, tad jāaplūko arhitekta Nikolaja Jakovļeva pirmais Rīgā projektētais nams Lāčplēša ielā 100. Visticamāk, viņš šo ēku projektēja ar pilnīgi citiem nolūkiem, tomēr garāmgājējam, ja vien nav aizspriedumu pret kailumu un raganām, aizvien ir prieks ieraudzīt puskailo dāmu uz ēkas fasādes. Pēc tam var sākt pētīt pārējās detaļas un motīvus, gluži kā no pasakas izkāpušus. Tā arī ir. Krievu folkloras zinātājam katra detaļa atklāj kādu senu un nu jau slēptu nozīmi, bet vienkāršs vērotājs var mielot acis ap to, ko redz, un meklēt tādu jēgu, kā pats to saprot.

Nams Lāčplēša ielā 100 ir unikāls, vismaz Rīgā noteikti.

Īsu laiku Rīgā

Nama freska esot gandrīz precīza izcilā krievu gleznotāja un scenogrāfa Ivana Biļibina 1901. gada zīmējuma kopija. / Ģirts Ozoliņš/F64

Arhitekts Nikolajs Jakovļevs ir dzimis 1879. gadā Sanktpēterburgā, miris 1956. gadā Maskavā. Mācījies Oldenburgas prinča Pētera patversmē jeb bērnunamā, un tas varētu liecināt, ka viņš ir bijis bārenis vai arī piedzimis ļoti nabadzīgā ģimenē, kā rakstīts interneta vietnē «Latvijas krievi». Nikolajs Jakovļevs bija apdāvināts skolēns - viņš absolvēja gan Civilo inženieru institūtu Sanktpēterburgā, gan Rīgas Politehnisko institūtu un 1910. gadā kļuva par praktizējošo arhitektu Rīgā. Teiksim tā. Jakovļevs veiksmīgu sakritību rezultātā īstajā laikā nonāca īstajā vietā, jo kā arhitekts viņš piedzīvoja Rīgas jubilejas gadu - pirms 200 gadiem pilsēta kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu. Jau 1910. gadā raganas māja Romanovu ielā (tagad Lāčplēša ielā 100) bija viņa pirmais darbs kā arhitektam, bet kopumā savā trīs ar pusi gadu ilgajā Rīgas karjerā viņš pilsētas vidi atsvaidzināja ar nepilniem diviem desmitiem ēku. Nav zināms, cik to bijis pavisam, jo visi projekti nav saglabājušies līdz mūsdienām.

Klasicisma stilā

Jakovļeva projektēto ēku aizvien var apskatīt Rīgā, Čaka ielā 57 - 1912. gadā tas bija īres nams ar veikalu. Starp citu, pagājušā gadsimta 30. gados šajā ēkā darbojās Vilhelmīnes Krastiņas «Pirmais Precību birojs Latvijā». Gadu iepriekš pēc viņa projekta neoklasicisma stilā tika uzbūvēts daudzdzīvokļu īres nams tagadējā Krišjāņa Barona ielā 52. Neoklasicisma jeb, kā to dēvēja latviešu un vācu valodā, klasicisma iezīmes ir ģeometriska vienkāršība, formu skaidrība, monumentalitāte, lakonisms, tajā skaitā arī dekoratīvajā noformējumā, racionālisms, simetrija. Lakoniski un pat pieticīgi, salīdzinot ar jūgendstila cakām, fasādes dekori joprojām saskatāmi ēkās Jēzusbaznīcas ielā 5 un Krišjāņa Barona ielā 52, arī Brīvības ielā 190 un citos Jakovļeva projektētajos namos.

Simbolus jāprot iztulkot

Kad viņš sāka strādāt, modē bija nacionālie motīvi, taču, veidojot raganas mājas projektu, ne Jakovļevs, ne pasūtītājs nevēlējās atdarināt vācu vai latviešu arhitektūras formas. Jakovļevs izveidoja ēku, kurā saskatāmi senkrievu būvju tradicionālie elementi: apjomīgas kolonnas, pusapaļas logu velves, bet freska novietota zem jumta daļas, kas atgādina precētas krievu sievietes galvas rotu kokošņiku.

Īpaši māņticīgi cilvēki noskurinās par raganas tēlu uz fasādes, bet tas arī ir ņemts no krievu pasakām. Ja nebūtu tik izteiksmīgās un uzkrītošās raganas, šo Jakovļeva ēku varētu dēvēt par pasaku namu. Starp trešā stāva logiem tumšā naktī gar eglēm uz sava slotas kāta lido pasaku tēls ragana. Zem paša jumta izpletis zarus pasakains koks ar mūžīgās jaunības āboliem zaros. Slāvu mitoloģijā ābolam ir īpaša nozīme - tas simbolizē labklājību, veselību, auglību, bet arī slimības un nāvi. Ābols ir pilnības, mūžīgās jaunības un nemirstības simbols. Zem koka atpūšas divi ugunsputni. Savukārt freskā atainota cara Saltāna valstība - atkal jau pasakas motīvs.

Progresīvs arhitekts

Interneta vietnē «Latvijas krievi» atgādināts, ka arhitektam Jakovļevam nebija vienaldzīgs arī latviešu nacionālais romantisms. Četras viņa projektētās ēkas, kas tika uzbūvētas 1910., 1911. un 1912. gadā, atrodas Bruņinieku, Jēkabpils, Bauskas un Sarkandaugavas ielā, un tām piemīt šī stila elementi. Diemžēl patlaban šīs ēkas ir stipri pārbūvētas, bet tas, ka Jakovļevs strādājis arī šādā manierē, demonstrē, ka viņš bijis progresīvs arhitekts.

Pēdējā ēka, ko Nikolajs Jakovļevs bija projektējis Rīgā, ir septiņu stāvu īres nams Kārļa ielā, pašreizējā 13. janvāra ielā.

Vakara Ziņas

Sestdien, 23. novembrī, Valmieras teātrī Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) ar Kultūras ministrijas, Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valmieras novada pašvaldības atbalstu rīko 31. Gada balvas teātrī «Spēlmaņu nakts» 2023./2024. gada sezonas apbalvošanas ceremoniju.