Šā gada latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā ir 10 jauni latviešu, lībiešu, latīņu un senģermāņu cilmes personvārdi, bet paplašinātajā vārdadienu sarakstā – 14 jauni dažādas cilmes personvārdi un 25 personvārdi, kuriem jāveicina precīzs latgaliešu personvārdu izrunas variantu lietojums gan latgaliešu rakstu valodā, gan mūsdienu latviešu literārajā valodā.
Valsts valodas centra (VVC) Kalendārvārdu ekspertu komisija, izvērtējot visus no 2018. gada maija līdz 2022. gada martam saņemtos iesniegumus par jaunu personvārdu iekļaušanu latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, nolēma, ka turpmāk šos kalendārvārdus papildina pieci jauni sieviešu un tikpat daudz vīriešu personvārdi: latīņu cilmes Aurika (vārdadiena 5. martā; vārds dots 99 cilvēkiem), latviskas cilmes Meija (20. aprīlī; vārds dots 12 cilvēkiem), Jurgita (23. aprīlī; vārds dots 63 cilvēkiem), Vaiva (17. septembrī; vārds dots 42 cilvēkiem), Pērle (7. novembrī; vārds dots 28 cilvēkiem), Daris (6. februārī; vārds dots 15 cilvēkiem), Dzintis (6. aprīlī; vārds dots 15 cilvēkiem), Jumis (29. septembrī; vārds dots 21 cilvēkam), lībiskas cilmes personvārds Ako (3. decembrī; vārds dots 10 cilvēkiem) un senaugšvācu cilmes Gerhards (17. martā; vārds dots 45 cilvēkiem).
Lai vārdu iekļautu latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, tam jābūt labskanīgam, ar baltu - latviešu, lietuviešu, senprūšu vai ģermāņu - cilmi, kā arī vārds ticis dots latviešu ģimenēs dzimušajiem bērniem jau vairākus desmitus gadu.
Iekļauj gandrīz visus
Savukārt paplašināto vārdadienu sarakstā (kur tiek ievietoti gandrīz visi ierosinātie personvārdi) nu ir 14 jauni dažādas cilmes personvārdi: Karls (vārdadiena 28. janvārī), Domnika (4. februārī), Darians (6. februārī), Dafne (18. februārī), Andrea (27. februārī), Skaiste (28. februārī), Freja (20. martā), Germans (11. aprīlī), Kaupo (25. jūlijā), Zahars (20. augustā), Rūbija (29. augustā), Mateo (21. septembrī), Luka (18. oktobrī), Ugne (17. novembrī).
Paplašinātais vārdadienu saraksts ir bagātāks arī ar 25 latgaliešu personvārdiem: Lideja (vārdadiena 16. janvārī), Iļža (27. janvārī), Tekle (31. janvārī), Donots (17. februārī), Zuzona (19. februārī), Mora (25. martā), Jurs (23. aprīlī), Terezeja (28. aprīlī), Stefa, Stefaneja (8. maijā), Emileja (22. maijā), Joņs (24. jūnijā), Povuls (29. jūnijā), Rozaleja (18. jūlijā), Mareja (22. jūlijā), Onupris (3. augustā), Geņa (9. augustā), Nataleja (26. augustā), Fraņcs (4. oktobrī), Siļva (11. oktobrī), Eugeņs, Eugene (13. novembrī), Andrivs (30. novembrī), Vaļds (11. decembrī), Luceja (13. decembrī).
Šie personvārdi izvēlēti, apzinoties un izpildot valstij likumā noteikto pienākumu nodrošināt latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides, tostarp latgaliešu rakstu valodas, latgaliešu literatūras un kultūras mantojuma, saglabāšanu un attīstību.
* Izrādās, ka no kalendāriem vārdus vairs nesvītro arī tad, kad vairs nav reģistrēts neviens vārda nēsātājs;
* kalendārvārdu izvēlē priekšroka dodama latviskas vai lietuviskas cilmes personvārdiem, latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem, kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, senebreju u. c.) vārdiem;
* jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi (piemēram, Kails, Stīvs);
* tiek ņemts vērā labskanīgums, tajā skaitā izvērtēti latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgi šņāceņu un spraudzeņu savienojumi;
* personvārdam jābūt lietotam vairākus desmitus gadu;
* personvārda iesakņošanās latviešu kultūras tradīcijā;
* optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 20, tomēr atsevišķos gadījumos to var ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu (šis ir tikai papildu kritērijs).