Nule kā nosvinējām pasaules mīlestības dienu. Ja runājam par romantiku televīzijā, tad būtu grēks nepieminēt pasaulslaveno traģēdiju «Titāniks» – arī pateicoties izteiksmīgajai aktrises Keitas Vinsletas lomai. Ielūkosimies viņas dzīves krustcelēs, kas, iespējams, kādam lasītājam atklās jaunas personības šķautnes.
Keita Elizabete Vinsleta ir viena no skatītāju iecienītākajām angļu aktrisēm, kura ar neatlaidību un darbaspējām ir nopelnījusi atzinību pasaules līmenī. Neapšaubāmi, slavenākā loma ir Roza 1997. gadā radītajā pasaules kino industrijas šedevrā «Titāniks», taču par to viņa nav plūkusi laurus apbalvojumu veidā. Aktrise atzīst, ka pēc šīs lomas viņas karjerā sākās augšupeja, turklāt strauji.
Ja ielūkojamies viņas dzimtā, tad Keitas talants ir pat izskaidrojams. Aktrises vecāki Rodžers Vinslets un Sallija Bridžesa paši ir bijuši talantīgi aktieri, lai gan teātrī, ne kino, taču paaudzēs mantotā aktiermeistarība ir viens no iemesliem, kāpēc Keita Vinsleta ir tur, kur ir. Pateicoties vecāku ikdienai, Keita apguva aktiermeistarību privātstundās, jo vecāki pamanīja meitas interesi par aktiermākslu. Tolaik viņai bija 11 gadu - vecums, kurā atklāt jaunas aizraušanās. Vecāki to apzinājās, jo paši bija pacietīgi virzījuši meitu uz jauniem izaicinājumiem. Sasniedzot pusaudzes gadus, maģiskos 16, viņa spēlēja nelielās lomās, kas ļāva padziļināti apgūt aktiermākslu, taču jau vēlāk nonāca skatuves mākslas vidusskolā, lai attīstītu iegūtās prasmes, bet - jaunā līmenī.
Savu aktrises karjeru Vinsleta oficiāli sāka britu televīzijā, atveidojot lomas televīzijas seriālos, kā arī mazās reklāmās. Viņu pamanīja, un jau pēc gada Vinsleta sāka filmēties kino. Kā pati atzinusi intervijās - sākums nebija viegls, kā jau vairumam šajā prasīgajā industrijā, jo nemitīgi bija jācīnās ar komentāriem medijos, kad tika apšaubītas viņas prasmes, saucot tās par iesācējas veiksmi. Taču Keita sevi aizstāvēja, pierādot profesionalitāti ar sūru darbu, kas aizsākās jau agrā bērnībā, vērojot vecākus. Viens no tenku iemesliem bija viņas pirmā loma filmā «Heavenly Creatures», kur viņa triumfēja ar trīs balvām, tajā skaitā prestižo apbalvojums «Empire Award» kā labākā britu aktrise. Vēl tagad ir kāds, kurš domā, ka tā ir tīrākā, kā latvieši sacītu, cūcene, bet nebūt ne, jo mākslinieces filmogrāfija to apstiprina.
Lai gan, skatoties ar šodienas acīm, šķiet absurdi, taču šim slavenajam kases grāvējam ir daudz postošu seku. Viens no tiem - mobings, par kuru Vinsleta vēlāk nekautrējās runāt medijos. Vienā no intervijām viņa atzina, ka pēc šīs traģiskās melodrāmas viņa bija nobijusies no Holivudas, apzinādamās, ka nav tievākā un šarmantākā aktrise, ko gaida galvenajās lomās. Ilgi viņa cīnījās ar paškritiku gan par savu augumu un tā aprisēm, gan par spējām, jo jutās nedroši, lai gan viņa divas reizes bija nominēta prestižajam «Oskaram». Tomēr Keitu pat tas nepārliecināja.
Medijos teikts: viņa pēc filmas slavas saprata, ka Holivudai vēlas piederēt, bet tikai tad, kad sava vieta būs nopelnīta. Un ne jau ar ķermeni. Ar Rozas lomu kino industrija nebūt nebija nopelnīta, lai gan citi nebija tik skarbi, vērtējot aktrises nākotnes plānus. Viņa pēcāk atzinās, ka nevar konkurēt ar citām, jaunākām un labākā formā tolaik esošajām Holivudas zvaigznēm, kā arī tām, kas alkst pēc galvenajām lomām, jo Vinsletai pēc šīs filmas sākās depresija, par spīti tam, ka lomas bija cita pēc citas. Pagāja laiks, līdz viņa atgriezās pie galvenajām lomām.
Arī filmas režisors Džeimss Kamerons vēlāk atzinās, ka Vinsletai filmēšanās aizritēja smagāk nekā citiem un noslēdzās kā visai traumatisks dzīves posms, jo, izrādās, filmēšanas laikā, atrodoties stindzinoši aukstā ūdenī, Keita saslima ar smagu plaušu karsoni, kas apdraudējis pat aktrises dzīvību. Pēc izveseļošanās viņa atgriezās filmēšanas laukumā, lai pabeigtu iesākto, bet jau ar neparedzamām panikas lēkmēm un histērijām. Tikt galā ar savu emocionālo stāvokli viņai palīdzēja notikumi privātajā dzīvē, kas spēja pārliecināt kļūt drosmīgai un attīstīties, lai spētu konkurēt kino biznesā no jauna un izveidotu pietiekami veiksmīgu karjeru, kas nevilktu paralēles tikai un vienīgi ar filmu «Titāniks». Vai izdevās? Spriediet paši, jo filmas ir daudzas un dažādas.
Jāsecina, ka Keitas romantiskā dzīve ir tikpat raiba kā viņas kinolomas. Aktrisei ir trīs bērni: meita Mia Honeja, dēls Džo Alfijs un jaunākais dēls Bērs. Bērni ir no dažādiem tēviem. Viņa ir bijusi trīs reizes precējusies. No 1998. gada līdz 2001. gadam viņa bija režisora Džima Trīpltona sieva, no 2003. gada līdz 2010. gadam viņa bija laulībā ar režisoru Semu Mendesu, taču arī izšķīrās. Un jau pēc diviem gadiem viņu apgredzenoja Eibels Smits, kaut arī medijos tenkoja, ka starp Vinsletu un viņas partneri «Titānikā» Leonadro di Kaprio turpinās mīla, jo jūtu ķīmija bija acīm redzama arī ārpus filmēšanas laukuma. Abi gan strikti noliedz jebkādu ciešāku saiti, uzsverot, ka ir labi draugi, kas viens par otru priecājas un rūpējas, lai gan abi ir spēlējuši jaunus mīlas stāstus kinofilmās, arī vētrainas seksa ainas. Allaž šīs filmas noslēdzās bez fanu gaidu un cerību piepildījuma, ka veiksmīgais duets uz ekrāna pārtaps par īstu savienību arī ārpus tā.
Nopelniem bagātā māksliniece ir vairāku labdarības projektu atbalstītāja, kas apliecina, ka viņas cilvēcīgumu un dāsnumu. Pērn novembrī aktrise samaksāja apmēram 20 000 eiro Kerolīnas Hanteres vietā - viņai bija liels elektrības parāds. Sieviete BBC sacīja, ka viņai ir 12 gadus veca meita Freija, kas slimo ar smagu cerebrālo trieku, un hronisku elpošanas problēmu gadījumā viņa ir atkarīga no skābekļa saņemšanas, kas patērē neaptverami daudz elektrības, ko nav reāli apmaksāt. To dzirdot, Vinsleta samaksāja parādu un turpina sekot līdzi šīs ģimenes finansiālajai labklājībai.
Aktrise ir pazīstama ar savām runām, kurās atbalsta meitenes un sievietes, kas piedzīvojušas mobingu. Aktrise izstāstīja, ka 14 gadu vecumā viņas aktiermākslas skolotājs ieteica jau laikus samierināties ar resno meiteņu lomām, kas viņu gaidīs, kaut arī jau tad bija redzams, ka meitene ir talantīga. Taču Keita Vinsleta nepadevās, viņa daudz strādāja gan ar sevi, gan pilnveidoja savu augumu. Mudinot visas jaunās sievietes, kuras jelkad ir piedzīvojušas nicinošu attieksmi, īpaši savu draugu un diemžēl arī ģimenes vidū, neklausīties, bet gan pārvarēt savu nedrošību un bailes, stājoties cilvēkiem pretī ar savu darbu, kas agri vai vēlu, bet vienmēr atmaksājas.