VAKARA ZIŅAS. Baroka laika arhitektūras pērle Ungurmuiža
Ieva Ņevečorova, kas Ungurmuižā saimnieko jau gadus desmit, atzīst, ka muiža viņai ir kļuvusi par sirds vietu. «Mēs bieži vien vēlamies doties uz otru pasaules malu, lai ieraudzītu ko skaistu un nebijušu, bet aizmirstam, cik daudz brīnišķīgu vietu ir mums līdzās. Šeit nav liekas greznības un smalkuma, jo viss ir apkārtējā dabā iederīgs, autentisks un nesamākslots. Viesi, kas atgriežas atkal un atkal, ir lielākā atzinība darbam, ko darām.»
Lai runā vēsture
«Ungurmuiža ir viena no pirmajām vērienīgajām baroka būvēm, kas Vidzemē tika uzcelta pēc postošā Ziemeļu kara. Ar savu eleganto vienkāršību, dabisko iekļaušanos apkārtējā ainavā un Limbažu gleznotāja Georga Dītriha Hinša radītajiem sienu gleznojumiem muiža aicina apmeklētājus atgriezties no jauna. Latvijā nav otras tik unikālas baroka koka ēkas kā Ungurmuiža. Sienu gleznojumi, lielie ozoli un liepas, kas atrodas muižas parkā, kā arī seno dienu dvesma, kas ir jūtama gaisā - tie ir tikai daži iemesli, kāpēc muiža jāredz savām acīm. Ungurmuižas koka ēku ansamblis ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā. 1736. gadā Ungurmuižas radītājs, kas muižu uzcēla, ģenerālleitnants Baltazars fon Kampenhauzens apprecēja Helēnu Juliānu fon Štrēlbornu, un līdz ar jaunās saimnieces ierašanos plaukst arī muižas saimniecība. Jau tolaik smalki uzskaitīts, kas notiek muižā. Reģistrā datēti saimes ļaudis, 29 personas, kuras muižai jāapgādā ar ēdienu un apģērbu. Interesanti ir vēl tas, ka gandrīz visi saimes ļaudis dienā saņem divus stopus alus. Bagātīgi tiek audzētas un izmantotas garšvielas. Akmens podos aug lauru, citronu un apelsīnu koki. Tikpat rūpīgi saimniece ved grāmatas par linu krājumiem, aitu vilnu un bitēm. Muižā tiek gatavoti liķieri - zemeņu, pomeranču, ķimeņu un apelsīnu, degvīna brūzī dzen degvīnu, ko kopā ar rudziem sūta uz Jūrmalu, lai iemainītu pret reņģēm. Arī vēži netiek aizmirsti: «Vēžot jāiet: Dupu Pēterim piektdienās, Enšu Miķelim pirmdienās, pasta krodziniekam otrdienās un piektdienās. Medniekam no saimniecības piešķirta viena bise un jāsagādā 6 medījumi nedēļā.» No dīķiem velk laukā karpas un asarus. Kārtīgi pierakstīts viss, kas notiek muižā. Piemēram, ziemā Ungurmuižā patērētas 20 sveces dienā. Saimniecei ir arī sava liriskā puse, jo brīvajos brīžos viņa rakstījusi dzeju. Muižniece domā un pieraksta ēdienkartes ikdienai un svētku reizēm, iekļaujot pat tādus ēdienus kā rīsi vīnā, vērša kājas, cepti āboli un piena krēms, teļa gaļa angļu gaumē, cepetis un mandeļu kūka. To visu vēl 18. gadsimta vidū baudījuši muižas ļaudis, un to piedāvājam arī šodien. Tiem, kas no sirds novērtē gardu maltīti no vietējiem sezonas produktiem, kā arī gadsimtiem senas receptes, ir atvērts Ungurmuižas restorāns.»
Muižai aiz muguras 290 gadu
«Ne velti 1732. gadā celtā baronu fon Kampenhauzenu dzimtas māja mūsdienās ir starptautiska mēroga kultūras, vēstures un tūrisma objekts. Pagājušajā gadā Ungurmuiža nosvinēja apaļu dzimšanas dienu - 290 gadu. Turklāt jāteic, ka pēc diviem pandēmijas ierobežojumu gadiem šis atkal deva iespēju senajai muižai uzplaukt. Tikpat unikāla ir šī kompleksa daļa - Kampenhauzenu dzimtas kapliča, kurai arī ir uzsākta restaurācija. 1760. gadā celtā Ungurmuižas kapliča kā pirmā šāda veida būve pie muižām kļuvusi par prototipu, kura ietekmi jūt daudzās Vidzemes kapliču būvēs. Aleja, kas saukta par Melno aleju, savieno muižas dzīvojamo pusi jeb Kungu māju un kapliču, kas harmoniski cauri ainavu parkam sasaista pēdējo atdusas vietu ar dzimtas mājām. Dzimtas kapos guldīti fon Kampenhauzenu dzimtas locekļi līdz pat 1942. gadam.
Darbi Ungurmuižā nekad nebeidzas. Katru gadu kaut kas tiek papildināts un atjaunots.»
Lai paliek nākamajām paaudzēm
«Uz Ungurmuižu vilina arī tās ikgadējie kultūras pasākumi. Jau vēsturiski šeit valdījusi radoša atmosfēra. Šodien cilvēki vēlas izzināt vēsturi, taču mūsdienu dzīves ritmā diemžēl ar to vien nepietiek. Tāpēc jādod kas vairāk. Un Ungurmuiža to visu sniedz - gan bagātu vēsturi, gan dabas takas, gan vietu dzīves skaistāko mirkļu svinēšanai, gan gardu maltīti un, protams, naktsmājas. Arī šogad gaidām uz brīnišķīgām izstādēm, augstvērtīgiem mūzikas koncertiem un izglītojošiem semināriem par muižu vēsturi. Augustā neiztrūkstoša tradīcija ir «Šūbertiāde», kas jau 27 gadu garumā apvieno Latvijas Nacionālās operas un baleta mūziķus komponistam Francim Šūbertam veltītā pasākumā. Šogad šis notikums norisināsies ar starptautisku skanējumu. Jau astoto reizi notiks «Zvaigžņu nakts», kad vērosim zvaigznes debesīs. Šis pasākums notiek parka restorānā, uz brīvdabas kino ekrāna. Turklāt sezonu uzsākam ar «Muzeju nakti», bet noslēdzam ar «Leģendu nakti», kā jau ierasts daudzās Latvijas pilīs un muižās.
Kopā ar komandu esam domājuši, kā atrast zelta vidusceļu starp unikālās muižas saglabāšanu un nodošanu lietošanai plašam cilvēku pulkam. Esam pamanījuši, ka arvien vairāk latviešu brauc uz muižu un novērtē to, ko darām. Godīgi sakot, mums ir uzticēts milzīgs dārgums. Ungurmuiža ir vienīgā šāda tipa muižu apbūve Latvijā, un pret to jāizturas ar vislielāko cieņu, lai ko neizbojātu, bet palīdzētu saglabāt nākamajām paaudzēm.»