VAKARA ZIŅAS. Nešķiramās māsas Gekas

Lai gan vijolnieces Magdalēnas Gekas dzīve jau vairākus gadus saistīta ar Parīzi, viņa atzīst, ka joprojām jūtas ļoti tuva ar savu jaunāko māsu Agnesi. © MAGDALĒNAS GEKAS ARHĪVS

«Šī ir viena no manām mīļākajām fotogrāfijām, jo tajā esmu redzama kopā ar savu māsu Agnesi,» saka latviešu vijolniece Magdalēna Geka, kuras radošā dzīve beidzamajos gados vairāk saistīta ar Parīzi un muzicēšanu stīgu kvartetā «Akilone».

Fotogrāfija tapusi pirms trim gadiem Rīgas kinostudijā abu māsu vecmāmiņas - ievērojamās kinorežisores Dzintras Gekas - 70 gadu jubilejā. «Tas bija pavisam neilgi, pirms Eiropā sākās kovida pandēmija un pasaule mainījās. Dzintrai vienmēr ir bijis svarīgi, lai visas viņas mazmeitas būtu mīļas un draudzīgas, un viņa vienmēr ir organizējusi dažādus pasākumus, lai mēs varētu atpūsties un labi pavadīt laiku kopā. Protams, vecmāmiņas jubilejā neiztikām arī bez muzicēšanas, jo kopā ar vijolnieku Sandi Šteinbergu atskaņojām komponista Pētera Vaska «Vasaras dejas», kas bija šā skaņdarba neoficiāls Latvijas pirmatskaņojums.»

Par savu māsu Magdalēna vēl piebilst: «Agnese ir par mani dažus gadus jaunāka, taču mēs jau kopš pusaudžu vecumā esam bijušas ļoti tuvas. Ar attālumu, kopš dzīvoju Parīzē, attiecības ir grūtāk uzturēt, bet pēdējā laikā man liekas, ka tas mums izdodas īpaši labi. Agnese ir brīnišķīga, gudra, ļoti strādīga, atbildīga un izpalīdzīga. Viņa ir īsts piemērs tam, ka ar darbu un apņēmību dzīvē var panākt pilnīgi visu!»

Vakara Ziņas

«Ja ziemā ķermenis un smadzenes nodarbojas tikai ar to, lai sasildītos, ja pirmajā pavasara saulītē mēs zaudējam galvu un ļaujamies lidojumam, ja vasarā tikai priecājamies un baudām, tad šķiet, ka rudens ir vienīgais laiks, kas ļauj apstāties un padomāt, kas mēs esam un kurp mēs ejam. Rudens liek mums mainīties, un varbūt tāpēc ir skumji un brīžiem nav viegli,» domā populārā dziedātāja Marija Naumova.

Svarīgākais