Ažiotāža, kas sekoja pēc "Vakara Ziņu" raksta. Vārmes ērberģa glābēju kari
Redakcijas e-pastā saņēmām satraukuma pilnu un kategorisku prasību nomainīt portālā «nra.lv» brīvdienu žurnāla »Vakara Ziņas« raksta virsrakstu. Arī vēlā vakara stundā tika saņemts zvans ar norādi mainīt virsrakstu, īpaši uzsvaru liekot uz vārda «izglābj» nozīmi.
Pēc brīvdienu žurnāla »Vakara Ziņas« raksta drukātās versijas «Graustā atrod vēsturisku Jāņa Beltes gleznu» publikācijas, ievietojot rakstu interneta portālā «nra.lv» tika nomainīts virsraksts - «Kurzemniece Kristīne Krauze izglābj vēsturisko Ērberģi un graustā atrod vēsturisku Jāņa Beltes gleznu». Saņēmām e-pastu no Annemarijas, kura, iespējams, sevi uzskata par ērberģa nosargātāju un izglābēju, taču, lai mazinātu satraukumu un iespējamās intrigas ap vēsturisko Vārmes ērberģi, nolēmām sniegt publisku skaidrojumu un faktus par to, kā tad ir īstenībā ar šīs celtnes izglābšanu, jo vēstulē saņemtā informācija nebija pārliecinoša. Raksta autors vēlā vakarā saņēma audiozvanu ar pārmetumiem un kategoriskām norādēm par to, ka virsraksts neatbilst patiesībai, jo tie esot meli. Audiosarunas laikā nebija īstas argumentācijas par virsraksta maiņu, tāpēc nolēmām uzrunāt Vārmes pagasta pašvaldību, Kristīni Krauzi un Annemariju Gulbi, kura kategoriski un uzstājīgi vairākkārt lūdza mainīt vārdu «izglābj». Vēstules autore ignorēja vairākkārtējus atgādinājumus ar lūgumu sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, tas jo vairāk radīja šaubas par vēstulē pausto lūgumu izmainīt virsrakstu un patiesību. Publicējam Vārmes pagasta pārvaldes vadītājas Leldes Oses un ērberģa īpašnieces Kristīnes Krauzes atbildes uz redakcijas uzdotajiem jautājumiem par ērberģa nosargāšanu jeb izglābšanu.
Lelde Ose, Vārmes pagasta pārvaldes vadītāja
«Vārmes muižas apbūves kompleksā ietilpst trīs ēkas - kungu māja, kurā atrodas Vārmes pamatskola, klēts un ērberģis. Šobrīd kungu māja un klēts ir pašvaldības īpašums, ērberģis - kopš 2022. gada decembra - privātpersonas Kristīnes Krauzes īpašums. 2019. gada Vārmes iedzīvotāju ikgadējā sapulcē (rīkoja pašvaldība) atkārtoti izskanēja jautājums par muižas klēts slikto stāvokli, iedzīvotāju vēlme bija, ka klēti atjauno pašvaldības funkciju veikšanai. Pašvaldībai finanšu līdzekļu šādam mērķim nebija, tādēļ izskanēja informācija, ka klēts ir jānojauc. Iedzīvotāju grupa sarosījās un sāka protestēt pret šo lēmumu. Šos protestus pašvaldība ņēma vērā, un tapa jauns lēmums par klēts iekonservēšanu, kas arī 2020. gadā tika izdarīts. Paralēli šiem notikumiem tā pati iedzīvotāju grupa sāka aktualizēt jautājumu par ērberģa likteni. Tika nodibināta biedrība «Vārmes Klēts», kas izteica vēlmi ērberģi nomāt. 2019. gada 2. septembrī notika nomas tiesību izsole, biedrība «Vārmes Klēts» bija vienīgie izsoles pretendenti un ieguva ērberģi nomā par 100 EUR gadā (bez PVN). Ar 2022. gada 1. maiju nomas tiesības tika pārtrauktas saskaņā ar biedrības «Vārmes Klēts» iesniegumu ar lūgumu izbeigt nomas līgumu. Uz 29.03.2022. biedrībai bija nomas maksas parāds 52,32 EUR par iepriekšējo periodu. Nomas līguma laikā biedrība veica sekojošus darbus ēkā - iztīrīja visu ēku no tur gadiem sakrātā kultūrslāņa un salaboja jumtu (aptuveni 20 m2 platībā). Šajā biedrībā darbojās arī Annemarija Gulbe. 2022. gada decembrī notika izsole, kuras gala rezultātā ērberģi īpašumā ieguva Kristīne Krauze. Vēlreiz uzsveru - nekad pašvaldībā netika lemts un nav tāda lēmuma par ērberģa nojaukšanu.
Es kā Vārmes pagasta pārvaldes vadītāja uzskatu, ka ērberģa nonākšana Kristīnes Krauzes īpašumā ir labākais, kas ar šo vēsturisko ēku varēja notikt. To jau ir pierādījuši reālie darbi. Krauze jau no paša sākuma bija ļoti atvērta sadarbībai un kopējiem projektiem ar pašvaldību, ar vietējo sabiedrību, pozicionēja, ka vēsturiskā ēka būs atvērta pasākumiem, vietējai kopienai. Un to mēs visi piedzīvojām šī gada 11. augustā pagasta kultūras pasākumā «Maizes svētki Vārmes muižā», kurā ar savu pienesumu - atverot ērberģi, tajā veidojot vēsturisko ekspozīciju, atļaujot pagasta pārvaldei izstādīt savu izstādi, komunicējot ar pasākuma apmeklētājiem, K. Krauze pierādīja un ieguva vārmenieku uzticību. Pēc pasākuma esmu uzklausījusi tikai pozitīvas atsauksmes un viedokļus par notikušo un cerības, ka šī vēsturiskā ēka atdzims.
Par «nra.lv» rakstu. Vārds «izglābt» - es to uztveru kā metaforu, varbūt kā saukli. Varu izteikt vārmenieku viedokli - cilvēki izrāda interesi par jauno ērberģa īpašnieci, neesmu dzirdējusi neko negatīvu vai noraidošu līdzšinējā viņas darbībā Vārmē un komunikācijā ar iedzīvotājiem. Gribu piezīmēt, ka Annemarija Gulbe nav Vārmes pagasta iedzīvotāja.»
Ērberģa atslēgas turētāja Kristīne Krauze
«2022. gada 13. oktobrī es aktīvi piedalījos izsolē, izsakot savu apņemšanos iegādāties Vārmes ĒRBERĢI īpašumā. Šis lēmums bija pamatots uz informāciju, ko biju ieguvusi no sociālajiem medijiem attiecībā uz Vārmes Ērberģa likteni. Tomēr izsolē es atklāju negodīgas rīcības, kas noritēja izsoles procesā. Šis gadījums ir laba ilustrācija tam, kā izsoles, kas sākas ar lielām cerībām un plašām vīzijām, var saskarties ar neparedzamām grūtībām. Prokuratūrā iesniedzu iesniegumu ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par faktu pret SIA (juridisku personu) un tās patieso labuma guvēju kā fizisku personu (vēlāk to precizējot pēc konkrētiem Krimināllikuma pantiem) par darbībām ar pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu bez atbilstoša pilnvarojuma ar mērķi apiet likumu un izsoles noteikumus, nostādot citus solītājus acīmredzami nevienlīdzīgā stāvoklī un rīkojoties pretēji labiem tikumiem, izmainot likumdevēja patieso mērķi, kādēļ tiek organizētas izsoles elektroniskā formātā. Izsoles uzvarētājam saskaņā ar nosacījumiem bija jāsamaksā iegūtā īpašuma summa mēneša laikā, taču tas netika izdarīts, tāpēc es kā nākamais solītais pircējs ieguvu tiesības saņemt Ērberģi īpašumā. Svarīgs solis bija iepazīšanās ar kultūrvēsturisko ēku atjaunošanas un uzturēšanas noteikumiem, lai nodrošinātu, ka visi darbi tiek veikti saskaņā ar attiecīgajiem aizsardzības un konservācijas standartiem. Es esmu izstrādājusi detalizētu un stratēģisku plānu šī īpašuma atjaunošanai. Šis plāns ietver visaptverošu skatu uz to, kā es redzu Ērberģi kā publiski pieejamu vietu, kur cilvēki varētu iegūt bagātinātu kultūras un vēstures pieredzi. Manā redzējumā Ērberģis ir kultūras un mākslas centrs, kas pulcē vietējos un ārvalstu apmeklētājus, piedāvā dažādus pasākumus, izstādes, koncertus un daudz ko citu. Turklāt mūsu ģimenes īpašumā glabājas bagātīga vēsturiskā mantojuma kolekcija, kuru es vēlos saglabāt un padarīt pieejamu plašai sabiedrībai. Tas ir ilgtermiņa projekts, kas prasa ieguldīt daudz resursu un darba, bet es esmu apņēmusies nodrošināt, ka Ērberģis kļūst par vietu, par kuru vietējā kopiena un viesi var būt lepni un kurā tiek saglabāta mūsu kultūras mantojuma vērtība.»