Nepatīkamais līdzgaitnieks – slikta elpa 

Neērtus mirkļus ģimenes locekļiem, draugiem vai kolēģiem var sagādāt mūsu sliktā elpa jeb halitoze, kad viņiem jārisina dilemma – vai vispār iespējams par to delikāti pateikt vai labāk tomēr paciesties? Paši parasti savu slikto elpu nejūtam. Kas īsti ir halitoze, kāpēc tā veidojas, un kā to efektīvāk novērst?    

Sliktās elpas stundas un dienas

Halitoze ir vispārīgs termins, lai apzīmētu jebkuru nepatīkamu aromātu izelpojamajā gaisā. Pirmais no halitozes veidiem ir fizioloģiskā jeb pārejošā halitoze. Tā ir normāla, īslaicīga fizioloģiska parādība un nav saistīta ar veselības stāvokli. Īpaši bieži nepatīkama izelpa var būt no rīta uzreiz pēc pamošanās, un tā rodas, jo naktī samazinās siekalu sekrēcija un palielinās baktēriju skaits. Tā pazūd aptuveni stundas laikā pēc piecelšanās. Tāpat slikta elpa mēdz būt pēc maltītes, kurā lietoti ķiploki, sīpoli, eksotiskas garšvielas, kāposti, zivju ēdieni. Sliktu elpu nereti var novērot pēc pārmērīgas alkohola lietošanas, smēķēšanas, gavējot vai ievērojot diētu, ja tās laikā patērēts pārāk mazs ogļhidrātu daudzums. Šis halitozes veids cilvēka dzīves kvalitāti neietekmē, un specifiska ārstēšana nav nepieciešama.

Otrs veids ir patoloģiskā halitoze - nepārejoša slikta elpa, kuras iemesli var būt saistīti ar mutes veselību, vispārējām organisma slimībām un dažādu medikamentu lietošanu. Patoloģiskos halitozes iemeslus vēl sīkāk var iedalīt orālajā un ekstraorālajā jeb mutes un nemutes halitozē. Pirmajā mirklī slikta elpa visbiežāk asociējas ar mutes dobuma problēmām, taču nepatīkama izelpa var būt viens no simptomiem nopietnākām slimībām.

Ārsti savā praksē sastop arī pacientus ar pseidohalitozi, kuri sūdzas par sliktu elpu, kaut gan citiem tā nav jūtama. Ar izmeklējumiem pacientus var pārliecināt par pretējo un nomierināt.

Sliktas elpas cēloņi mutes dobumā

Izpētīts, ka 80-90% gadījumu halitozes cēloņi meklējami mutes dobumā. Galvenokārt tas saistīts ar paviršu mutes dobuma higiēnu - zobi netiek regulāri tīrīti ar zobu birsti un pastu un diegoti ar zobu diegu. Vēl nepatīkamo aromātu rada zobu caurumi jeb kariess, ekstrakcijas brūces vai dzīstošas brūces, nekvalitatīvas plombas un kroņi, zobu kanālu slimības, ēdiena iesprūšana starpzobu spraugās vai saspiests zobu stāvoklis, nepareizi koptas protēzes vai breketes. Nepatīkamās elpas cēlonis var būt meklējams arī uz mēles, smaganās un vaigu iekšpuses gļotādā. Cilvēkiem ir ļoti atšķirīgas mēles formas. Ir mēles ar daudzām sīkām rieviņām, kas pastiprināti veicina halitozes rašanos. Ja mēles kārpiņās sakrājas mīkstais aplikums, tad ar laiku, līdzīgi kā uz zobiem, veidojas baktērijas, kas rada gaistošos sēra savienojumus ar nepatīkamo aromātu. Savukārt dažreiz vainīgs var būt smaganu iekaisums vai smaganu kabatas. Halitozi var izraisīt arī mēles un lūpu pīrsings, ja no rotām netiek notīrītas barības paliekas.

Vēl viens no iemesliem, kura dēļ veidojas slikta elpa, ir kserostomija jeb samazināts siekalu daudzums mutē. Siekalas nepieciešamas, lai aizsargātos no kariesa, apskalotu zobus un muti un uzturētu pareizu pH līmeni mutes dobumā. Zaudējot pareizo siekalu izdalīšanās balansu, baktērijām rodas perfekta vide, kurā vairoties, aplikums bagātīgi krājas uz zobiem, smaganām un mēles, tā radot nepatīkamu elpu. Sausa mute dabiski rodas miega laikā, izraisot tā dēvēto rīta elpu. Siekalu dziedzeru darbība var būt mazāka cilvēkiem, kuriem ir onkoloģiskas slimības, kuriem jālieto specifiski medikamenti vai ir kādas citas veselības problēmas.

Citi patoloģiskās halitozes cēloņi

Mutes dobuma izcelsmes halitozi ir vieglāk novērst, bet citos gadījumos tā var liecināt par nopietnu iekšējo orgānu slimību, ko ne vienmēr uzreiz iespējams izārstēt.

• Deguna dobumu un kakla slimības - sinusīts, tonsilīts, hronisks mandeļu iekaisums, svešķermenis deguna dobumā vai deguna blakusdobumos, ļaundabīgie audzēji degunā, aizdegunē, balsenē.
• Plaušu un bronhu slimības - bronhīts, bronhektāze, jo bronhos var būt iekaisumi, strutu perēkļi, kas var izraisīt sliktu elpu.
• Kuņģa un zarnu trakta slimības - gastroezofageālā atviļņa slimība (kuņģa skābe ieplūst barības vadā, dažkārt pat kakla, rīkles un mutes dobuma zonā, un rodas kairinājums mutes dobumā, mainās siekalu sastāvs, mikroflora un veidojas nepatīkama elpa). Divertikulīts jeb kabata barības vadā - rodas tāpēc, ka barības vada sieniņā tīri anatomiski var veidoties vājums, sieniņa izvelvējas un izstiepjas kā maisiņš, un tajā sakrājas uzturs - ēdiens tur pūst, bojājas. Barības vada ahalāzija - motorikas traucējums, kad barības vada apakšējais sfinkters nespēj atslābt un tiek traucēta barības virzība no barības vada uz kuņģi. Šī slimība izpaužas ar apgrūtinātu ēdiena rīšanu.
• Vielmaiņas kaites un endokrīnās sistēmas slimības - cukura diabēts, vairogdziedzera slimības.
• Aknu problēmas (aknu ciroze).
• Nieru kaites (urēmija, nieru mazspēja).
• Hormonāli iemesli (īpaši ovulācijas un menstruāciju laikā).
• Vitamīnu trūkums.
• Vēzis un AIDS - mutē veidojas čūlas, radot halitozi.

Kā noteikt, vai ir slikta elpa

Cilvēkam nereti ir grūti noteikt, vai sliktā elpa nav tikai viņa iedomas, jo viņš pie savas elpas ir pieradis. Ko darīt? Vislabāk, protams, vērsties pie zobārsta, bet ja, piemēram, gaidāma romantiska tikšanās un zobārstu nepaspēsi apmeklēt, lai kaut nedaudz kliedētu savas bažas, vari rīkoties šādi:

Pasmaržo savas siekalas. Nolaizi plaukstas locītavas iekšpusi un pagaidi 5-10 sekundes, kamēr siekalas izžūst. Metode nederēs, ja tikko iztīrīji zobus, izmantoji mutes skalojamo līdzekli vai ēdi ko atsvaidzinošu. Paosti locītavas iekšpusi vietā, kur izžuva siekalas. Apmēram tā smaržo tava elpa. Ja smaka ir nepatīkama, tad ir kāda problēma. Ja neko sliktu nesaod, visticamāk, tava elpa ir normāla. Ņem vērā, ka tu pārbaudīji siekalas, kuras nākušas galvenokārt no paša mēles galiņa, kurš diezgan labi attīrās pats - tavas mutes vissmaržīgākās daļas. Visvairāk baktēriju, kuras izraisa sliktu elpu, dzīvo galā, kur mēle satiekas ar rīkli. Secinājums - ja tavas elpas problēmas ir relatīvi mazas, tad neko daudz tu tā nesajutīsi.

Pamēģini paņemt paraugu no mēles aizmugures. Izmanto vates kociņu, lai aizsniegtos tik tālu, cik vari, lai nesāktu rīstīties, un nobrauc pār mēles virsmu. Paosti, un uzzināsi, kā ož tavas mutes aizmugure.

Iztīri zobu spraugas ar zobu diegu vai mēli ar marles tamponu un pēc 45-60 sekundēm novērtē to smaržu.

Tiešā veidā pasmaržo savu elpu. Aizklāj degunu un muti ar abām rokām, izveidojot tādu kā tasīti, lai izelpotajam gaisam vienīgais ceļš ir uz tavu degunu. Lēnām izelpo caur muti un ātri ieelpo caur degunu. Tu jutīsi, ja elpa būs īpaši izteikta, taču gaiss ātri izplūst caur pirkstu starpām, un šī nav pati precīzākā metode.

Ieelpo tīrā plastmasas krūzītē vai trauciņā. Lēni un dziļi ieelpo, novieto trauciņu vai citu priekšmetu (kurš apļveidīgi nosedz muti un degunu - plastmasas vai papīra maisiņš, ķirurģiskā maska vai maska, kas saglabā gaisu iekšpusē) tā, lai tas maksimāli noklāj tavu muti un degunu un gaiss netiek ārā, tad lēnām izelpo, piepildot trauku ar karstu elpu. Ātri un dziļi ieelpojot, tev vajadzētu sajust savas elpas aromātu.

Lai iegūtu ticamu rezultātu, neizmanto metodes uzreiz pēc zobu tīrīšanas, skalošanas ar mutes skalojamo līdzekli vai tad, ja esi ēdis ko atsvaidzinošu.

Apsver iespēju pajautāt kādam draugam vai ģimenes loceklim, kā ož tava elpa. Varbūt ir kāds cilvēks, kuram bez liekas kautrēšanās un bailēm, ka viņš kādam izpļāpāsies, vari pavaicāt: «Esi godīgs. Vai man ir slikta elpa? Esmu gatavs dzirdēt to no tevis, nevis no kāda, ko vēlos noskūpstīt.»

Ja vērsīsies pēc palīdzības pie speciālistiem, viņi var pārbaudīt tavu elpu ar halimetru vai izmantot gāzes hromatogrāfiju - efektīvāko veidu sliktas elpas diagnosticēšanā.

Halitozes diagnostika un ārstēšana

Parasti pacients vispirms dodas pie zobārsta. Lai noteiktu halitozes iemeslus un ārstēšanas plānu, zobārstam jāievāc pacienta pilnīga vispārēja un psiholoģiska anamnēze. Anketā vaicā par sliktās elpas biežumu, izteiktību, parādīšanās laiku, psiholoģisko stāvokli, iepriekšējām un pašreizējām ārstēšanām un tādiem tipiskiem halitozes līdzfaktoriem kā smēķēšana, ēšanas paradumi, krākšana un stress. Obligāta ir pacienta ekstraorāla un intraorāla izmeklēšana, ja nepieciešams - arī laboratoriska.

Ja sliktas elpas cēlonis nav mutes dobumā, pacientam jāizmeklējas pie ģimenes ārsta vai citu specialitāšu ārstiem, lai noteiktu pamatcēloni un to pēc iespējas novērstu.

Fizioloģiskās halitozes ārstēšana galvenokārt koncentrēta uz pacienta pašaprūpi, svarīgi pacientu informēt par nepatīkamo elpu un rosināt tīrīt mēli, uzlabot mutes dobuma tīrīšanas efektivitāti, izmantot adekvātus zobu un zobstarpu tīrīšanas līdzekļus. Mutes dobuma patoloģiskās halitozes pacientiem jāveic pašaprūpe, bet zobārstam jātiek galā ar patoloģiju, piemēram, periodonta slimībām, zobu ārstēšanu vai plombu pārkaru noņemšanu.

Ieteikumi sliktas elpas profilaksei

Rūpes par mutes dobuma higiēnu. Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā ar fluoru saturošu zobu pastu, sliktākajā gadījumā - vismaz pirms gulētiešanas. Ieteicams tīrīt arī pēc katras ēdienreizes vai izskalot muti ar ūdeni vai ar antibakteriālu un spirtu nesaturošu mutes skalojamo līdzekli, lai mazinātu aplikuma veidošanos. Zobu birste jāmaina vismaz reizi divos vai trīs mēnešos, kā arī uzreiz pēc slimošanas. Pēc zobu tīrīšanas vakarā lieto zobu diegu, lai iztīrītu starpzobu spraugās sakrājušās pārtikas daļiņas. Ik vakaru notīri no mēles (uz mēles aplikums pastiprināti veidojas infekciju un kuņģa slimību gadījumā) pārpalikumus, kas sakrājas starp garšas kārpiņām, ar zobu birsti vai mēles tīrītāju. Par mēles tīrītāju var izmantot arī sudraba karotīti, kuras priekšrocības ir dabīgās sudraba antibakteriālās īpašības un mazas iespējas traumēt mēles gļotādu. Cilvēkiem, kas lieto zobu protēzes, jāatceras tās uz nakti izņemt un pirms ievietošanas atpakaļ mutē rūpīgi notīrīt ar tam paredzētu līdzekli.

Regulāri apmeklē zobārstu. Mutes dobuma pārbaude jāveic vismaz divreiz gadā. Tās laikā savlaicīgi varēs atklāt smaganu, sausas mutes sindroma vai citus mutes slimību simptomus, kas var būt sliktas elpas cēlonis. Ārstē kariesu, atbrīvojies no sadrupušiem un bojātiem zobiem un to saknēm. Arī tad, ja nesūdzies par sliktu elpu, vismaz reizi vai divas gadā vēlams apmeklēt zobu higiēnistu, lai notīrītu aplikumu un zobakmeni un pārbaudītu, vai zobakmens nesāk veidoties zem smaganām. Ja zobārsts redzēs, ka sliktas elpas problēmu visdrīzāk rada kāds cits cēlonis, piemēram, kāda infekcija, tad viņš norīkos pie ģimenes ārsta vai speciālista.

Izvairies no sausa mutes dobuma. Mutes dobuma gļotāda regulāri jāmitrina, lai tā neizžūtu un nerastos slikta elpa. Lai mute nekļūtu sausa, pieaugušam cilvēkam dienā jāizdzer vismaz 1,5 litri ūdens. Ieteicams ik pa laikam dzert ūdeni maziem malciņiem, lietot košļājamo gumiju vai sūkājamās ledenes (vēlams bez cukura), tādā veidā stimulējot siekalu rašanos, kas palīdz aizskalot mutē uzkrātās pārtikas daļiņas un baktērijas. Siekalu izdalīšanos var veicināt, paturot mutē citrona šķēlīti, pagraužot burkānus un kāpostus. Pēc ārsta rekomendācijas var lietot siekalu izdalīšanos stimulējošus medikamentus.

Atmet kaitīgos ieradumus. Lai izvairītos no sliktas elpas, ieteicams atteikties no tabakas izstrādājumu un pārmērīgas alkohola lietošanas, jo tie visai būtiski ietekmē elpas aromātu.

Pievērs uzmanību savai ēdienkartei. Kāda pārtikas produkta vai produktu grupas nepanesība var būt cēlonis nepatīkamajai smakai no mutes. Derētu izvairīties no vēlām vakariņām un ieturēt maltīti ne vēlāk kā 2-3 stundas pirms gulētiešanas. Pārlieku liela sīpolu, ķiploku, pikantu, ar garšvielām piesātinātu un cukurotu ēdienu iekļaušana ikdienas uzturā arī saistīta ar sliktas elpas veidošanos. Samazini ogļhidrātus uzturā, pietiekamā daudzumā uzņemot šķiedrvielas, dārzeņus, zaļumus.

Lieto muti atsvaidzinošus līdzekļus. Ja plānota kāda svarīga tikšanās, uz brīdi atsvaidzināt elpu spēs aptiekās pieejamie atsvaidzinošie līdzekļi - sūkājamās tabletes, aerosoli vai mutes skalojamie līdzekļi, kuru sastāvā ir mentols. Arī piparmētru ēteriskā eļļa var novērst sliktu elpu. Sliktu elpu palīdz novērst arī vairākas garšvielas un citi produkti ar antiseptiskām īpašībām, piemēram, selerijas, krustnagliņas, koriandrs, piparmētra, kardamons, baziliks, pētersīļi, kanēlis, ingvers, fenhelis, anīss, arī tasīte zaļās tējas. Vari pakošļāt citrona vai apelsīna mizas gabaliņu (sākumā to kārtīgi nomazgājot). Ātrs risinājums sliktas elpas mazināšanai būs košļājamā gumija bez cukura.

Elpas nokrāsas

Ārsti novērojuši, ka izelpas aromāta niansēm var būt sava nozīme:

• Aknu mazspējas pacientiem elpa ir salkana.
• Diabēta pacientu elpai ir acetona aromāts.
• Izelpa ar fekāliju smaku var norādīt uz zarnu darbības traucējumiem.
• Ja tā atgādina siera smaržu, sliktas elpas cēlonis visticamāk meklējams ar deguna dobumu saistītās problēmās.
• Ja elpai ir zivju aromāts vai tā atgādina amonjaka smārdu, ieteicams pārbaudīt nieru veselību.
• Skābena izelpa mēdz būt astmas un cistiskās fibrozes pazīme.
• Ja izelpā jūtams salds vai sasmakuša pelējuma aromāts, tā var būt aknu cirozes priekšvēstnese.