70 gadus vecās dvīņumāsas Luīza un Martina Fokensas, kuras neapšaubāmi ir kolorītākās Amsterdamas sarkano lukturu rajona darbinieces, beidzot nolēmušas mest mieru prostitūcijai un doties pensijā.
Neko dižu savā karjerā, kas ilgusi gandrīz 50 gadu, sievietēm gan nav izdevies sapelnīt, un labs atbalsts būs autortiesības, ko viņam maksā par memuāru grāmatu «Amsterdamas dāmas».
Četru bērnu māte Luīza Fokensa atzīst, ka artrīta dēļ jau pirms pāris gadiem bijusi spiesta atteikties no savas profesijas, tomēr nereti izejot ielās, lai sastādītu kompāniju māsai. Arī trīs bērnu māte Martina stāsta, ka vecuma dēļ viņai aizvien retāk tiek piedāvāts darbs. «Palicis tikai viens pastāvīgais klients, ar kuru strādāju katru nedēļu. Viņš pie manis nāk tik regulāri kā uz baznīcu,» saka sieviete. Ar prostitūciju māsas sākušas nodarboties pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad bija aptuveni 20 gadus vecas. Luīzu uz prostitūciju pamudinājuši vīra draugi, un arī pats vīrs šo nodarbi atbalstījis. Vēlāk Luīza iesaistījusi prostitūcijā arī māsu, kura sākumā strādājusi bordelī par apkopēju. Sievietes lēš, ka savā darba mūžā apkalpojušas aptuveni 355 000 klientu.
Pēdējos gados dvīņumāsas bija kļuvušas par īstām vietējām slavenībām – tūristi vēlējušies ar viņām parunāt, palūgt autogrāfu. «Ja par to samaksā, kāpēc gan ne? Viņiem taču jāsaprot, ka mēs esam darbā, mēģinām nopelnīt naudu,» sacījusi Luīza Fokensa. Viņa ar nostalģiju atminējusies «vecos, labos laikus», kad klienti nav tik daudz dzēruši, nav bijuši agresīvi un pret sievietēm izturējušies ar cieņu. Vecā prostitūta arī ir pārliecināta, ka prostitūcijas legalizācija viņas arodam nav nākusi par labu – reizēm gandrīz viss nopelnītais aizejot nodokļos. Tāpēc nīderlandietes darot visu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, piemēram, savus pakalpojumus piedāvājot ar interneta starpniecību, bet leģendārajos Amsterdamas skatlogos redzamas viesstrādnieces, kuru vietā nodokļus maksā suteneri, viņa atklājusi biznesa aizkulises.