Suntažos satrakojusies sieviete ganībās nodur strādnieku
Ogres novada Suntažos 17. jūlija vakarā notikusi pamatīga asinsizliešana, kuras laikā nāvējošas traumas guvis 41 gadu vecais Aleksandrs, bet 57 gadus vecajai Maijai paveicies – viņa izdzīvojusi pēc vairākiem naža dūrieniem.
Policija aizdomās par nežēlīgā nozieguma izdarīšanu aizturējusi 48 gadus veco Sandru – nogalinātā vīrieša dzīvesbiedri.
Smīn par varmākas greizsirdību
Suntažniekus notikušais ir satriecis, un viņi arvien nespēj saprast, kā varēja notikt tik nežēlīgs uzbrukums diviem cilvēkiem, jo īpaši tāpēc, ka uzbrukumā cietusī sieviete ir godājama un kārtīga vietējās fermas, kurā ir vismaz pārdesmit govju, īpašniece. Savukārt nu jau mirušais vīrietis Aleksandrs jeb Saša bijis fermas strādnieks, kas palīdzējis pirms pāris mēnešiem vīru zaudējušajai kundzei tikt galā ar smagajiem lauksaimniecības darbiem. Kā galveno no uzbrukuma iemesliem suntažnieki min Sandras greizsirdību uz Maijas kundzi Sašas dēļ, taču tūlīt pat arī norāda, ka tā bijusi pilnīga aplama doma. «Nu nevajadzēja Maijai to vīrieti! Tās ir pilnīgas muļķības un tikai tās Sandras iedomas, ka Maija grib viņas dzīvesbiedru atņemt,» cilvēki smīn par varmākas izdomājumu. «Izskatās, ka tai sievietei vienkārši nav kaut kas ar galvu kārtībā, jo šī viņai nav pirmā reize. Viņa savu iepriekšējo vīru arī pamatīgi sadūra ar nazi, viņš gan izdzīvoja un tagad mīt Ukrainā.»
Vietējie stāsta, ka vēl vasaras sākumā arī uzbrucēja strādājusi pie Maijas kundzes, taču kaut kādu iemeslu dēļ darbu pametusi. «Sandra un Saša pirms vairākiem gadiem iepazinās, nu, tā kā tagad moderni – caur datoru. Oficiāli gan nesarakstījās, dzīvoja tāpat. Viņa ir vietējā, bet Saša ir no Ķekavas puses. Neko daudz par to vīrieti nezinām – it kā savulaik bijis precējies, tad šķīries,» par mīlnieku pāri stāsta Suntažos. Pašu Maijas kundzi, kas jau izrakstīta no slimnīcas, »VZ« neizdevās sastapt, savukārt viņas mirušā vīra māte Mirdzas kundze teicās arvien nesaprotam uzbrukuma iemeslu. «Saša bija ļoti labs, strādīgs un kārtīgs cilvēks, arī Sandra bija strādīga, tīrīga un kārtīga sieviete. Kas viņai uznāca? Kas tur bija? Laikam kaut kas bija noticis abu attiecībās, viņi bija tā kā pašķīrušies, kādu reizi dzirdēju, ka Sandra Sašu pati bija patriekusi, jo viņš dzerot. Viņa pati pie mums strādāt vairs nenāca kopš Jāņiem un gribēja arī Sašu dabūt prom, bet viņam te bija labi – vienmēr paēdis,» stāsta Mirdzas kundze. Saša nekad neesot nācis iekšā mājā, paēdis pirtī vai pie galda dārza nojumē, arī dzīvojis viņš neesot pie saimniekiem – regulāri ar velosipēdu minies uz apmēram astoņus kilometrus attālajām mājām. Iestājoties siltākam laikam, ganībās uzslējis telti un tur arī nakšņojis. «Piedāvājām Sašam palikt pirtī, bet viņš teica, ka negribot. Viņš mīlēja iedzert, šņabi viņam nevarēja dot, par daudz sareiba, bet alus pudelīti gan, tā viņš tur teltī savā nodabā dzīvoja.»
Mazliet pietrūka līdz sirdij
Neko sīkāk par uzbrukuma apstākļiem Mirdzas kundze gan nezinot, vien varot pateikt, ka tagad vedekla jau jūtoties labi: «Maijai laime ir stāvējusi klāt, viņai bija iedurts kreisajā pusē krūtīs, Sandra bija gribējusi trāpīt sirdī, un līdz sirdij tikai maķenīt pietrūka. Viens dūriens trāpījis plecā, asinsvadā, trāpīts arī rokā.» Savukārt Maijas tuvākais kaimiņš atklāj, ka tovakar sadurtā sieviete pati saviem spēkiem pieveikusi aptuveni divus kilometrus garo ceļu no ganībām līdz mājām. «Sieviete līdz mūsu durvīm atnāca pati, sniedzām pirmo palīdzību, izsaucām mediķus, policiju,» nosaka vīrietis. Citi kaimiņi to, ka noticis kas nelāgs, pamanījuši tikai tad, kad pa putekļaino zemes ceļu aizsteigusies ātrās palīdzības automašīna, bet vēlāk arī policija. «Man pirmā doma bija, ka tajā pagriezienā kāda mašīna ieskrējusi kokā. Puika uzlēca uz velosipēda un aizbrauca paskatīties, atbrauca, saka, ka tur beigts onkulis guļot. Pēc tam viena kaimiņiene teica, ka Maija sadurta. Traki, skatos vienmēr pa televizoru tos seriālus un domāju, tur tik dulli cilvēki, bet, ka šitā var gadīties dzīvē, tas ir kaut kāds ārprāts!» pārdomās dalās Velgas kundze. «Un tas vīrietis! Kāds viņš tur kavalieris? Kur cilvēkam tāda doma? Visi par to smejas, Maija ir kārtīga, viņai vienkārši vajadzēja palīgu saimniecībā.»
Tovakar Maija bijusi ganībās izslaukt govis un jau devusies prom, kad noticis uzbrukums. Varmāka upuri gaidījusi ceļmalā, noslēpusies aiz nozāģēta ozola stumbra, atklāj kaimiņiene Ausma. Iespējams, Saša pamanījis notiekošo un skrējis glābt saimnieci, taču pats kļuvis par galveno upuri. «Sandra taču pārzināja visus darbus, cikos un kur Maija brauc,» secina kaimiņiene. «Tagad viņa ir sabojājusi dzīvi sev un citiem. Vai tagad ir labāk?»
Slavē kā labus strādniekus
Ausmas kundze un viņas meita, kuru saimniecībā dažus mēnešus pavasarī Saša un Sandra piestrādājuši, ir neizpratnē par sievietes vardarbīgo uzvedību, jo viņa atstājusi adekvāta un pilnīgi normāla cilvēka iespaidu. «Viņa ļoti labi strādāja. Sandra alkoholu nelietoja vispār un arī nepīpēja. Viņi abi darīja visus darbus, ko likām, nekad nebija nekādu atrunu. Visi darbi tika paveikti ātri un kārtīgi, strādāja no sirds. Un neplēsa par padarīto deviņas ādas kā citi, kas vēl pie visa arī slikti darbu padara. Ar Sandru varēja normāli parunāties,» saka Ausmas kundze. Viņas meita atceras, ka, stādot kartupeļus, bijis gan tāds kā neliels incidents, kad viņa sapratusi, ka Sandra pēc Sašas ir kā bez prāta: «Saša tā kā ar mani muļķodamies mazliet pakoķetēja. Tad es pamanīju, ka Sandra uz mani skatās nu tādām acīm! Es uzreiz teicu: «Esi nu mierā, man nevajag tavu vīrieti, nomierinies!» Ar to viss arī beidzās.» Gados jaunā sieviete neslēpj, ka Saša pēc izskata nav bijis patīkams vīrietis, sejas vaibsti likuši domāt, ka viņš ir izbijis cietumnieks. «Ja, Sašu nepazīstot, es viņu uz ceļa satiktu, tad garām noteikti negribētu iet,» teic sieviete. Tomēr Sandra bijusi ļoti, ļoti greizsirdīga. «Cik saprotu, viņiem bija ļoti, ļoti liela mīlestība. Viņi visur abi kā cimds ar roku gāja,» novērojusi Ausmas kundzes meita.
Suntažniekiem par Sašas paveiktajiem darbiem, kas neaprobežojās vien ar kūtsmēslu izmēšanu, palikušas vien atmiņas. Ausmas kundzei viņš uztaisījis divus vārtiņus, trušu būrus un akas vāku. «Viņš mūsu saimniecībā izdarīja daudzus darbus, kas vīriešu roku trūkuma dēļ stāvēja nepadarīti gadiem,» teic Ausmas kundze. Viņa cenšas atrast iemeslu Sandras agresijai, kura iepriekš gan neesot manīta, un pieļauj, ka smaga psiholoģiska trauma viņai radusies jau bērnībā, kad viņa augusi septiņu bērnu ģimenē un jau tad nav tikusi novērtēta. «Sandra vienā sarunā atklāja, ka viņai dzīvē grūti gājis, ka citi viņu zemu vērtējuši, ar vienu no māsām vispār nesatika, jo tā bija pakāpi augstāka. Pat pašas māte Sandrai reiz esot teikusi, ka viņai visu mūžu par kalponi būs jāpaliek. Un viņa tā arī gāja – ravēja, kaplēja, ja vajadzēja, darīja arī smagos darbus, piemēram, malku skaldīja.».