Dai­les te­āt­ra ak­tie­riem jo­pro­jām tie­šais sa­vie­no­jums ar "stū­ra mā­ju"

Dai­les te­āt­rī vēl sa­gla­bāts sar­ka­nais slē­dzis, ar ku­ra pa­lī­dzī­bu Ko­mu­nis­tis­kās par­ti­jas fun­kci­onā­ri va­rē­ja iz­saukt VDK dar­bi­nie­kus no «stū­ra mā­jas», sa­vu­kārt ska­tu­ves me­hā­nis­mi bū­vē­ti no ku­ģu un til­tu de­ta­ļām.

Aiz­va­dī­ta­jā ne­dē­ļas no­ga­lē, svi­not Starp­tau­tis­ko te­āt­ra die­nu, ziņ­kā­rī­ga­jiem gi­da pa­va­dī­bā bi­ja ie­spē­ja iz­lož­ņāt Dai­les te­āt­ri no pa­gra­ba līdz jum­tam.

Dai­les te­āt­ra jumts te­āt­ra dar­bi­nie­kiem nav slēg­tā zo­na. Uz­mi­niet, no ku­ras vie­tas Rī­gā ak­tie­ri un vi­ņu pa­zi­ņas vē­ro sa­lū­tu? Tie­sa, va­sa­rā uz jum­ta uz­tu­rē­ties nav īpa­ši kom­for­tab­li, jo to sedz dar­vas slā­nis, kas sa­kar­stot kļūst mīksts. In­te­re­sants stāsts ir par te­āt­ra fa­sā­des cil­ni, ku­rā at­tē­lo­tas lies­mas. Tēl­nie­kam Ojā­ram Fel­dber­gam, kad viņš sa­ņē­mis šo pa­sū­tī­ju­mu, iz­vir­zī­ti di­vi no­tei­ku­mi – lai cil­nim ne­kai­tē lai­ka ap­stāk­ļi un to ne­sa­bo­jā put­ni.

JAUN­OS LIEK PIE DAR­BA

Jaun­ie ak­tie­ri Gints Grā­ve­lis, Gints An­džāns un Kār­lis Frei­ma­nis te­āt­ra die­nas pie­va­ka­rē ne­vis sē­dē­ja pie svi­nī­bu gal­da, bet gan ma­za­jā zā­lē iz­klai­dē­ja pub­li­ku, ļau­jot ap­ska­tīt un ie­mē­ģi­nāt da­žā­dus rek­vi­zī­tus. Gal­va uz šķīv­ja esot viens no Grā­ve­ļa ie­mī­ļo­tā­ka­jiem.

VIE­TAS DAUDZ

Iz­rā­dās, lie­lā ska­tu­ve stiep­jas vēl 35 met­ru dzi­ļu­mā aiz ska­tī­tā­jiem re­dza­mās da­ļas, un tur ro­da­mi tā­di sma­gi rek­vi­zī­ti kā, pie­mē­ram, iz­rā­dē «Cep­lis» iz­man­to­tais bal­tais zirgs. No ska­tī­tā­ju zā­les šo da­ļu uguns­grē­ka ga­dī­ju­mā ie­spē­jams no­ro­be­žot ar 900 ton­nu sma­gu, no­lai­ža­mu, uguns­dro­šu sie­nu.

Kon­struk­ci­jas zem ska­tu­ves, kas no­dro­ši­na tās pa­cel­ša­nos un grie­ša­nos, ra­dī­tas Rī­gas ku­ģu bū­vē­ta­vā, un ta­jās lie­lā­ko­ties iz­man­to­tas tās pa­šas de­ta­ļas, kas ku­ģos un til­tos.

NE­IZ­ĪRĒ

Ak­tie­ri, kā jau lie­las zvaig­znes, ie­ro­das stun­du pirms iz­rā­des, un tad gri­mē­ta­vā val­da pa­ma­tī­ga bur­zma. Brī­vā­kos brī­žos te tiek iz­ga­ta­vo­tas arī pa­rū­kas, ku­ras pa­re­dzē­tas ti­kai ak­tie­ru va­ja­dzī­bām un ne­tiek iz­īrē­tas.

VĒL DAR­BĀ

Svēt­die­nas va­kars, bet kas jā­pa­da­ra – jā­pa­da­ra. Sce­no­grā­fa asis­ten­te Mar­ta Lau­re jo­pro­jām dar­bā, strā­dā­jot pie ska­tu­ves sce­no­grā­fi­jas ma­ke­ta. Darbs sais­tīts ar sī­ku de­ta­ļu iz­ga­ta­vo­ša­nu mē­ro­gā 1:25. Viens no piņ­ķe­rī­gā­ka­jiem dar­biem bi­jis 400 ma­zu pa­pī­ra mē­te­lī­šu iz­ga­ta­vo­ša­na iz­rā­dei «Ver­sa­ļas kods».

KO­LEK­CI­JA

Te­āt­ra pa­gra­bā, kur ie­rī­ko­ta ska­tu­ve ne tik for­mā­lām iz­rā­dēm un jaun­o ak­tie­ru ra­do­ša­jiem mek­lē­ju­miem, vie­tu at­ra­du­ši arī rek­vi­zī­ti no da­žā­dām iz­rā­dēm, kas at­gā­di­na pa­dom­ju lai­kus.

PIL­NĪ­GI SLE­PE­NI

Da­ļa te­āt­ra pa­dom­ju lai­kos iz­man­to­ta PSKP CK kon­gre­su rī­ko­ša­nai, un tā­lab veik­ti arī da­žā­di uz­la­bo­ju­mi: ie­rī­kots lifts uz ce­tur­to stā­vu, lai gan ci­tām ēkām lifts pie­nā­cās ti­kai tad, ja tās bi­ja augst­ākas par piec­iem stā­viem. Uz ģe­ne­rāl­sek­re­tā­ra Mi­hai­la Gor­ba­čo­va ie­ra­ša­nos iz­vei­do­ta at­se­viš­ķa ie­brauk­tu­ve no Šar­lo­tes ie­las pus­es, sa­vu­kārt ma­za­jā zā­lē bi­jis sle­pens ka­bi­nets, ie­spē­jams, ar no­klau­sī­ša­nās apa­ra­tū­ru. At­tē­lā re­dza­mā sar­ka­nā po­ga ie­rī­ko­ta ga­dī­ju­mam, ja ne­pie­cie­šams tiešs sa­vie­no­jums ar «stū­ra mā­ju».