Atklājot virslīgas sezonu, Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons atkārtoti lika pie sirds futbola klubu vadībai kontrolēt necenzētu vārdu lietošanu laukumā un tribīnēs.
Ja reiz tas jāsaka vēlreiz, acīmredzot pirmo reizi ieteikums nav ņemts vērā un arī jaunā sezona, lai gan tikko sākusies, nevieš lielas cerības uz izmaiņām šajā jomā.
Pa astoņiem «b..» spēlē
Pagājušajā nedēļā notikušo spēli starp JFK «Olimps» un «Skonto» FC vecākiem ar maziem bērniem apmeklēt nebija ieteicams. Kā »VZ« pastāstīja kāds futbola līdzjutējs, mēģinot skaitīt, sanākušas kādas astoņas reizes, kad uzbrucējs Kristaps Blanks pa visu laukumu nokliedzies visiem labi zināmo krievu lamuvārdu, kas sākas ar burtu «b». «Bija tāda sajūta, ka viņam vispār neviens nedrīkst pieskarties,» pauda līdzjutējs. Arī «skontieties» Deniss Kačanovs laukumā nav īpaši izvēlīgs izteicienos.
Pavisam noteikti bērnus nevajadzētu vest arī uz spēlēm, kurās tiekas «Skonto» un FK «Ventspils» (tuvākā gaidāma 15. maijā), jo tad lielu skaitu dažādu lamuvārdu var dzirdēt ne tik daudz no spēlētāju, bet vairāk no līdzjutēju puses. Līdztekus citām rupjībām ventspilnieki iecienījuši saukli, kas krieviski skan «Mi na h... «Skonto» položem», par ko vismaz teorētiski varētu uzlikt sodu kluba vadībai. Šādus piemērus varētu minēt vēl un vēl.
Varētu ārstēt ar kartītēm
Izskatās, arī LFF prezidenta Gunta Indriksona pacietības mērs tuvojas beigām. Pērn viņš aicināja futbola klubu vadību pievērst uzmanību šai problēmai, bet šogad tiem vajadzēja parakstīt Latvijas futbola Ētikas kodeksu, kas, starp citu, pieprasa arī pasargāt futbolu no rasisma, huligānisma, korupcijas, ekspluatācijas un citiem spēles ietekmēšanas veidiem, kā arī apzināties emocionālu izteicienu un negatīvas uzvedības sekas. Indriksons gan atzina, ka liela nozīme šajā ziņā ir tiesnešiem, kuri teorētiski par katru lamuvārdu var piemērot kādu no soda veidiem, lai gan praksē tas tiek īstenots tikai kliedzošākajos gadījumos. «Diemžēl tā tas ir. Pagaidām gan grūti saprast, vai kaut kas ir mainījies, taču tiesneši, ja gribētu, ar dzeltenajām kartītēm lamāšanos varētu ātri izārstēt,» uzskata futbola speciālists Anatolijs Kreipāns.
Viens lamuvārds – dažādas nozīmes
«Par lamāšanos varu teikt tā: ir divu veidu – apzināta un emocionālā. Ir jāprot atšķirt «bļ..» kā apvainojums un tas pats vārds kā emocijas, ja gūta trauma vai nav izdevies realizēt momentu. Ja kāds ieskrien stabā – jebkuram izskries ārā šāds vārds,» »VZ« pauda kāds futbola tiesnesis, kurš vēlējās palikt anonīms, ļaujot noprast, ka pēdējā gadījumā sodīšana nav paredzēta. «Par sodiem runājot, ir atšķirība arī sankcijās – brīdinājums tiek dots par to, ja spēlētājs izrāda necieņu vārdos, žestos pret pretinieku, partneri, skatītāju, bet sarkanā kartīte – par apvainošu un rupju žestu un necenzētu vārdu lietošanu. Lūk, arī pretruna, kura varētu izraisīt diskusiju. Mums šī atšķirība ir skaidra, bet mēs nevaram bez atļaujas to publicēt,» sacīja soģis.