Hokejists Podziņš meklē savu latviešu princesi

Pats jaunākais Rīgas «Dinamo» hokejists Ainārs Podziņš (18), kurš šovasar ar klubu noslēdzis līgumu uz četriem gadiem, jau pierādījis sevi kā jauno talantu.

Līdz šim Krievijā dzīvojušais, bet Jūrmalā dzimušais Podziņš neslēpj prieku par iespēju spēlēt Latvijā, cītīgi mācās latviski un atklāj, ka šeit cer satikt savu mīlestību.

Ozoliņš noliks pie vietas

Jauno hokejistu Aināru Podziņu »VZ« sastapa vienā no pēdējām mājas spēlēm pret Čerepovecas «Severstaļ», ko nelielu veselības problēmu dēļ viņam nācās izlaist. Lai aprunātos, brītiņš gan jāpagaida, jo jaunietis aizņemts ar autogrāfu sniegšanu meitenēm, kas izvēršas abpusējā koķetēšanā. Būdams vēl pavisam jauns, Podziņš jau iemantojis zināmu popularitāti. «Nē, nē, zvaigžņu slimība man nedraud,» vēlāk smiedamies »VZ« saka Podziņš. «Vecie, tādi kā Ģirts Ankipāns vai Sandis Ozoliņš, ja ko manīs, ātri noliks pie vietas.» Saruna notiek krieviski, jo, lai gan Ainārs dzimis Jūrmalā, vēl pavisam maziņš būdams, viņš kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Maskavā, kur arī astoņu gadu vecumā sācis trenēties hokejā. Aināram ir divi brāļi – arī hokejisti, bet Latvijā, kopš pārcelšanās uz Krieviju hokejists bijis tikai vasaras treniņnometnēs ar savām jauniešu komandām.

Nākas stiept nūjas, vākt ripas

Podziņš izmēģinājis spēkus gan tenisā, gan vingrošanā un karatē, tomēr beigās hokejs ņēmis virsroku. Trenēties viņš sāka klubā «Severnaja zvezda», pēc tam pārgāja uz «Belije medvedi», līdz nonāca MHK «Kriļja sovetov», kur trenējās un spēlēja līdz uzaicinājumam ierasties uz Rīgas «Dinamo» treniņnometni. Podziņš patlaban ir jaunākais komandā, taču diskomfortu tāpēc nejūtot. «Protams, nākas gan ripas savākt, gan nūjas pastiept, bet tas ir tas process, kas ir jāiziet katram jaunajam spēlētājam. Tur nav nekā pazemojoša, galu galā slidzābaku šņores nevienam nav jāsien. Daru to, kas jādara, un attieksme pret mani nav atšķirīga kā pret citiem spēlētājiem. Varu pieiet pie Sanda un parunāt par jebkuru tēmu. Un tas man ļoti patīk.»

Jaunietis dzīvo kārtīgi

Podziņš stāsta: «Latvijā jau esmu iedzīvojies un jūtos šeit kā mājās. Būtībā tās jau arī ir manas mājas – dzimtene. Esmu ļoti priecīgs, ka man ir izdevies atgriezties Latvijā. Jūtos šeit kā zivs ūdenī, jo patīk gan gaisotne, gan apstākļi, kādos es dzīvoju – viss, viss. Tik komfortabli kā Rīgas «Dinamo» neesmu juties nevienā komandā. Veterāni – Sandis Ozoliņš un citi – rada atmosfēru, ka ļoti labi ietekmē profesionālo attīstību.»

«Iespējams, mani vecāki arī labprāt atgrieztos Latvijā, taču darba dēļ to nevar. Viņi ir ļoti aizņemti, viņiem pieder tirdzniecības uzņēmums, un mēs pat sazvanāmies diezgan reti. Tomēr dzīvot Latvijā viņi gribētu – par to es esmu pārliecināts,» stāsta Podziņš. Patlaban viņš vienīgais no ģimenes ir Latvijā un mitinās dzīvoklī Piņķos kopā ar Ēriku Ševčenko un Mārtiņu Jakovļevu (abi spēlē MHK līgā, «Rīgas» sastāvā). «Tie ir jautri zēni, un dzīvoklis mums vienmēr ir tīrs un kārtīgs. Neko sliktu nedarām. Atpūsties pārāk bieži gan nesanāk. Dažreiz jau aizejam kaut kur pasēžam, bet gadās, ka mājās tējiņu uzvārām un pasēžam pie televizora,» nedaudz viltīgi smaidīdams, saka Ainārs.

Latviski mācās runājot

Krievijā tik ilgu laiku nodzīvojušajam jaunietim, protams, ar dzimto valodu pagaidām vēl neklājas viegli. «Patlaban mācos latviski. Tuvākajā laikā intervijas latviski sniegt vēl nevarēšu, tomēr apsolu, ka iemācīšos un nedaudz tālākā nākotnē to spēšu. Man pašam tas ir interesanti, jo tā ir mana dzimtā valoda. Kad biju maziņš un mēs vēl dzīvojām Jūrmalā, tēvs ar mani runāja latviski, tikai Maskavā pamazām pārtrauca. Tagad jāmācās par jaunu, tāpēc lūdzu cilvēkiem iemācīt man dažādus vārdus, ko nezinu. Īpaši jau meitenēm, ar kurām sanāk satikties. Savu īsto mīlestību, savu princesi pagaidām vēl neesmu atradis. Nevarētu teikt, ka īpaši nodarbojos ar meklēšanu, tomēr, kad savu princesi atradīšu, domāju – viss būs lieliski,» pauž Ainārs.

Atgriezies Latvijā, Ainārs Podziņš šeit tūlīt iejuties un nu jau, pēc paša vārdiem, jūtas «kā zivs ūdenī».

Būdams centra uzbrucējs «Dinamo» sastāvā, Podziņš vēl nav guvis vārtus, tomēr treneri ticību nezaudē un dod viņam iespēju spēlēt.