Mediķi ne velti apgalvo, ka stress ir šī gadsimta pats nozīmīgākais slimību rašanās cēlonis. Nopietnu iespaidu tas atstāj arī uz sirds un asinsvadu slimībām. Par to saruna ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologu Andri Skridi.
– Vai, pēc jūsu domām, jēdziens «pavasara stress» ir balstīts uz reālām fizioloģiskām sajūtām un simptomiem vai tas ir vienkārši tautā lietots izteiciens?
– Drīzāk tas tiešām ir tautas teiciens, jo pavasaris taču lielākajai daļai no mums izraisa prieku, nevis stresu! Garā ziema mērenajā klimata joslā dzīvojošiem cilvēkiem rada nomāktību un depresiju, tāpēc pavasara atnākšana būtu jāuztver ar prieku. Jebkura depresija, neiroze, neirocirkulatora astēnija, sirds neiroze, garastāvokļa nomākums negatīvi ietekmē cilvēka veselību, tajā skaitā sirdi. Viens no minēto problēmu riska faktoriem ir arī saules gaismas trūkums. Ziemeļu iedzīvotājiem šajā laikā ir palielināts pašnāvību risks, biežāk novērojams paaugstināts asinsspiediens. Gribu uzsvērt, ka tieši paaugstināts asinsspiediens ir viens no būtiskākajiem miokarda infarkta riska faktoriem. Arī smēķēšana ļoti negatīvi ietekmē organismu, bet mēs bieži vien neapzināmies, ka arteriālā hipertensija ir vēl kaitīgāka par smēķēšanu.
– Vai uzskatāt, ka cilvēkiem ir jāapzinās un jāizprot tas, cik bieži viņi ikdienā piedzīvo stresa situācijas?
– Cilvēkam noteikti ir jāapzinās sava stresa spēju robeža. Palielināts stress ir iemesls daudzām slimībām – arteriālajai hipertensijai, miokarda infarktam, kuņģa zarnu trakta problēmām, astmai u.c. Stress bojā un apdraud arī imūnsistēmu, stresa stāvoklī ir lielāka iespēja saslimt ar infekcijas slimībām. Pazīstama arī stresa kardiomiopātija, ko pēc tās atklāšanas vietas sauc par Takotsubo kardiomiopātiju. Te nevajag nekādu citu slimību, bet pietiek ar milzīgu stresu, kas var pēkšņi izraisīt sirds muskuļu paplašināšanos un arī nāvi, var imitēt miokarda infarktu.
– Kardiologi intervijās stāsta par koronāro sirds slimību. Vai arī tai ir saistība ar stresa līmeni ikdienā?
– Koronāro sirds slimību (KSS) vēl var dēvēt arī par sirds vainagartēriju aizkaļķošanos. Ar saīsinājumu KSS mediķi izprot tādas slimības kā stenokardija, miokarda infarkts, dažādus citus stenokardijas veidus, arī pēkšņu nāvi. Visas šīs diagnozes noteikti rodas arī no pastiprināta stresa ikdienā. Paaugstināta asinsspiediena un stresa ietekmē caur virsnierēm asinīs vairāk izdalās adrenalīns un kortikosteroīdi. Šie divi hormoni paaugstina asinsspiedienu, sašaurina asinsvadus, aktivē nervu sistēmu, respektīvi, sirds sāk sisties straujāk, pastiprinās elpošana. Tas sekmē asinsvadu aizkaļķošanos, sirds mazspēju. Gribu uzsvērt, ka sirds mazspēja ir ļoti smaga slimība. Tai attīstoties līdz 4. funkcionālajai klasei, cilvēks vairs pat nevar paiet – viņš ir piekalts gultai.
Stenokardijas pacientiem parādās spiedošas sāpes krūtīs fiziskas vai emocionālas slodzes laikā, elpas trūkums; viņi nevar veikt savus ikdienas pienākumus. Uznākot stenokardijas lēkmei, cilvēkam jāapstājas, un tikai tad, kad skābekļa sirdij atkal pietiek, viņš var turpināt savu darāmo. Ja stenokardijas radītās sāpes tiek ignorētas, tas var novest līdz miokarda infarktam, sirds mazspējai; un tas savukārt līdz nāvei. Stress ir viens no stenokardijas ierosinātājiem.
Miokarda infarkts var izraisīt bīstamus sirds rima traucējumus. Citreiz slimnieks nemaz netiek līdz slimnīcai, jo iestājas nāve. Savukārt tiem, kas nokļūst stacionārā, bieži pēc tam attīstās izteikta sirds mazspēja. Arī dzīves ilgums pacientiem pēc infarkta strauji samazinās.
– Kā stress ir saistīts ar nogurumu, paaugstinātu asinsspiedienu, nervozitāti, sirdsklauvēm?
– Stress izraisa tādu hormonu pārprodukciju, kuri, ilgstoši darbojoties, sašaurina asinsvadus un palielina asinsspiedienu. Paaugstināts asinsspiediens ir nozīmīgāks sirds un asinsvadu slimību riska faktors nekā smēķēšana, aptaukošanās vai mazkustīgs dzīvesveids. Tas cilvēku lēnām nogalina. Pirmkārt, aizkaļķo asinsvadus, otrkārt, sabiezina sirds sieniņas, kā rezultātā kambari palielinās – to sauc par hipertrofiju. Visiem cilvēkiem, kuriem ir kreisā kambara hipertrofija, ir palielināts nāves risks. Paaugstināts asinsspiediens bojā nieres, acis un citus orgānus, tāpat arī galvas smadzenes, rada izmaiņas domāšanā, ko medicīnā apzīmē ar vārdu encefalopātija.
– Nogurums, nervozitāte un vēl citas izpausmes tiek saistītas ar magnija trūkumu organismā. Kāds ir jūsu viedoklis?
– Magnija trūkums noteikti ir viens no stresa papildu riska faktoriem. Magnijs ir dabīgs nomierinātājs. Ļoti lielās devās, kuras ikdienā neviens neizmanto, ar magniju iespējams pat cilvēku aizmidzināt.
– Vai uzskatāt, ka magnija preparātus vajadzētu lietot profilaktiski?
– Noteikti. Jo īpaši cilvēkiem pēc dažādām operācijām, jo ķirurģiska manipulācija ir atsevišķs nopietns stress organismam. Mēdz būt gadījumi, kad, piemēram, gaidot rindā uz operāciju, cilvēks stresa rezultātā var iegūt kuņģa čūlu. Tāpēc šajos gadījumos magnijs būtu ļoti vēlams papildterapijā.