VESELĪBA: Mīli savu sirdi ar sirdi

Vairāk dārzeņu un augļu. Vairāk zivju. Olīveļļai jā. Mazāk sāls. Treknai gaļai nē! Kūkām nē! Transtaukskābēm nē! Kardiologs Vilnis Dzērve-Tāluts norāda, ka tie ir galvenie noteikumi labai sirds veselībai. «Protams, tauki cilvēkam ir vajadzīgi, bet ar vienu noteikumu: tie ir jāizstrādā jeb jārealizē, tiem nedrīkst ļaut uzkrāties virs nabas un citās vietās» © Publicitātes foto

Sirds nav tikai dzejnieku romantiski apvīta butaforiska abstrakcija. Kardiologi uzsver, ka sirds ir vienkārši sūknis, kas strādā nenormālu darbu – ik dienu sirds muskulis saraujas simt tūkstošus reižu, turklāt tikai miera stāvoklī. Lai šo darbu varētu veikt, tam ir vajadzīga enerģija jeb adenozīntrifosfāts, un, lai to iegūtu, nepieciešami ogļhidrāti, tauki un olbaltums.

Kādi ir sirds un asinsvadu veselības riska faktori, kā ēšanas paradumi ietekmē sirds veselību un ko mēs katrs pats varam darīt savas sirds veselības uzlabošanā, stāsta kardiologs, Latvijas Universitātes (LU) Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks, Dr. med. Vilnis Dzērve-Tāluts, dietoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes sporta un uztura katedras docente, Dr. med. Laila Meija, veselības ministrs Guntis Belēvičs un aktrise Ieva Aleksandrova-Eklone.

1,5% bērnu ir problēmas

«Mēs daudz runājam par sirdi, mīlam to ar vārdiem, bet bieži nesaprotam, kā būtu pareizi to mīlēt. Kad mēs, kardiologi, Latvijas skolās taisījām sirds veselības skrīningu, atklājās, ka pusotram procentam bērnu [no 3. līdz 5 klasei] ir sirds ritma problēmas. Tas ir diezgan nopietns skaitlis, un tam būtu jāpievērš uzmanība,» uzsver kardiologs, Dr. med. Vilnis Dzērve-Tāluts. Viņš paskaidro: 10–12 gadu vecumā veidojas bērna organisms, notiek ļoti intensīva vielmaiņa, un tas nozīmē arī to, ka šajā laikā visas negatīvās ietekmes iedarbojas daudz spēcīgāk nekā vēlākajos vecuma posmos un otrādi – viss pozitīvais organismu ietekmē daudz labāk nekā vēlākajos gados. Tāpēc šis vecuma posms ir ļoti būtisks.

Dakteris atgādina jau visiem sen zināmo: sirds veselību būtiski ietekmē tas, ko mēs ēdam. Un viņš uzskaita septiņos galvenos baušļus, kas ir vislabākais uzturs sirds veselībai. «Pirmkārt, vairāk dārzeņu un augļu, vismaz četrsimt gramu dienā. Otrkārt, treknai gaļai nē! Protams, arī tauki cilvēkam ir vajadzīgi, bet ar vienu noteikumu: tie ir jāizstrādā jeb jārealizē, tiem nedrīkst ļaut uzkrāties virs nabas un citās vietās. Treškārt, vairāk zivju, jo tajās ir omega 3 un omega 6 taukskābes, kas cilvēkam ir ļoti vajadzīgas. Ceturtkārt, kūkām nē! Piektkārt, olīveļļai jā! Sestkārt, transtaukskābēm nē! Un septītkārt, mazāk sāls. Jo vārāmais sāls ir tas, kas uztur hipertensiju, kas bendē nieres. Mēs sāli ēdam divas, ja pat ne trīsreiz par daudz. Un man ir vesela kaudze pierādījumu tam, ka sāls samazināšanas diēta hipertensijas gadījumā noved pie ļoti elegantiem rezultātiem,» apgalvo pieredzējušais kardiologs. Viņš iesaka arī regulāri svērties, cītīgi sekot savam svaram un attiecīgi reaģēt, ja tas nāk klāt.

Ir jāēd brokastis

Dietoloģe Laila Meija kā galveno kļūdu, kas kaitē sirds veselībai, min nepareizu pārtikas izvēli. «Rūpnieciski samocītā pārtikā, kāda ir, piemēram, liela uzpūsta baltmaize ar desu, kečupu un majonēzi, ir ļoti, ļoti daudz tukšo kaloriju, kas veicina svara palielināšanos, un ļoti maz vērtīgo uzturvielu.»

Otra kļūda ir atteikšanās no brokastīm. Tas īpaši attiecas uz bērniem, jo ir pat pierādīts, ka bērniem, kuri paēd brokastis, skolā ir labāka uzmanība un sekmes.

«Galvenie principi, lai uzturs būtu sirdij draudzīgs, ir pavisam vienkārši: tie ir dabīgi vietējās izcelsmes produkti – dārzeņi visu gadu katru dienu; tie ir augļi, ogas, arī meža ogas. Tas ir viennozīmīgi pierādīts, ka neviens vitamīnu komplekss nevar aizstāt tūkstošiem vērtīgo vielu, kas ir augu valsts produktos. Protams, arī pilngraudi. Rudzu maize. Mieži. Mūsu pašu auzas, kas mazina holesterīna līmeni asinīs un sargā sirgi. Rieksti, kuros ir vērtīgās taukskābes – mazliet citādākas nekā zivīs, bet arī organismam vajadzīgas. Protams, arī zivis un netrekni piena produkti. Pavisam vienkāršas lietas, kas visiem ir pieejamas un viegli pagatavojamas. Turklāt tas nav sarežģīti un ir garšīgi,» uzsver Rīgas Stradiņa universitātes sporta un uztura katedras docente.

Lētāk ir ēst veselīgi

«Vai mēs būsim veseli un tendēti uz veselības saglabāšanu vai pretēji – ar savu rīcību tuvināsim veselības problēmas, lielākoties ir atkarīgs no mūsu pašu rīcības. Tā ir mācība, ko mums nepieciešams atcerēties visa mūža garumā,» uzskata veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņaprāt, attieksme pret savu veselību ir cilvēka iekšējās kultūras sastāvdaļa, un viņš ar savu attieksmi rāda piemēru. «Es jau gandrīz 20 gadus nesmēķēju. Smēķēšana ir veselību ārkārtīgi graujošs ieradums. To atmest var jebkurā vecumā, turklāt smēķēšana, atmesta līdz 33 gadu vecumam, nesamazina dzīves ilgumu, bet smēķēšana, atmesta vēlāk, pat pagarina dzīves gadus. Un tas ir ļoti svarīgi,» stāsta Guntis Belēvičs. Viņš zina, ka sirds veselībai par labu nāk fiziskas aktivitātes, tāpēc viņš regulāri apmeklē trenažieru zāli, vismaz reizi nedēļā peld, bet uz savu kabinetu, kas atrodas trešajā stāvā, vienmēr kāpj kājām.

«Man nav vairs tāda ieraduma, kāds kādreiz bija, jo tā darīja mans tēvs – es negrābju ar pirkstiem sālstraukā un nekaisu sāli pāri ēdienam, to vēl nepagaršojis. Es katru dienu apzināti ēdu dārzeņus vai augļus. Un es piederu pie tiem, kuri domā, ka ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm mīlestība iet caur vēderu. Tāpēc jau kopš studiju gadiem pats gatavoju ēst,» stāsta veselības ministrs.

Viņš uzskata: viedoklis, ka veselīgi ēst ir dārgi, ir pārtikas industrijas apzināti kultivēti maldi. «Vislētāk ir ēst veselīgi. Nopirkt dabīgas izejvielas – dārzeņus, augļus, zivis – un pastāvēt stundu, pusotru pie plīts tiešām ir daudz lētāk. Bet ceļš uz sirds slimībām un ceļš uz demenci, kas pēdējā laikā izplatās tādos tempos, it kā tā būtu infekcijas slimība, ir ceļš uz lielveikalu – tur nopirkt gatavu industriāli pagatavotu pārtiku un tad, sēžot pie televizora un skatoties UgunsGrēku, to visu ēst. Es to nedaru.»

Pats sevi kontrolē

Guntis Belēvičs atklāj savu noslēpumu: viņš katru dienu nosveras. «Un tam ir ļoti liela pozitīva ietekme, jo tādā veidā es sevi kontrolēju. Es esmu piedomājis pie svara samazināšanas, un ilgākā laika posmā man ir izdevies samazināt savu svaru par gandrīz 18 kilogramiem. Tagad esmu nospraudis jaunu mērķi – nākamā gada laikā samazināt svaru vēl par sešiem kilogramiem, apmēram par piecsimt gramiem mēnesī,» stāsta veselības ministrs. Viņš apzināti nelieto cukuru, izvairās no baltmaizes, priekšroku dodot pilngraudu maizei, neēd kartupeļus, rīsus un būtiski vairāk savā ēdienkartē iekļauj augļus un dārzeņus. «Un tas tiešām dod acīmredzamus rezultātus!» viņš apgalvo. «Nest liekus kilogramus bija apgrūtinoši. Man vairs nav aizdusas, uzkāpjot trešajā stāvā, bet kādreiz bija, uzkāpjot jau otrajā,» viņš vaļsirdīgi atzīstas, uzsverot, ka viņa stāsts ir par to, ka sākt pievērst uzmanību savai veselībai ir vērts jebkurā mirklī, jebkurā vecumā. Tas nekad nav par vēlu.

PIEREDZE

Kompānijas pēc nekad neēdu

Stāsta Ieva ALEKSANDROVA EKLONE, aktrise:

– Skolas laikā biju īsta apalīte, jo mani audzināja uz ceptiem kartupeļiem, karbonādēm, kotletēm un tamlīdzīgi. Ēdiens tiešām bija ļoti trekns, bet mani vecāki bija tā pieraduši un uzskatīja par labu esam. Kad vidusskolā sapratu, ka negribu būt resna, priecājos, ka parādījās aerobika, gāju arī uz dejošanu, kur, starp citu, skolotāja mani konkrēti arī sauca par klimpu. Šīs aktivitātes man pamazām ļāva kļūt formīgākai, un, skolu beidzot, jau biju diezgan normāla. Bet, sākot mācīties Kinoaktieru studijā, man likās, ka visas meitenes ir tievas un smukas, bet es veļos kā bumbulītis. Un tad es ķēros klāt striktajām diētām, un man bija vienalga, ko citi saka. Jā, es sēdēju uz kefīra diētas un tādā veidā samazināju svaru. Jā, tas atnāca atpakaļ, tāpēc pamazām sāku interesēties, kā tad pareizi ēst, lai samazinātu svaru. Soli pa solim pārgāju uz dārzeņiem, augļiem, kas man vienmēr ir garšojuši, un organisms pats sakārtojās. Tagad es ēdu visu, ko gribu, un pēdējos desmit gadus mans svars ir nemainīgs. Jā, tas varbūt pabraukā divus, maksimums, trīs kilogramus uz priekšu un atpakaļ – uz ziemu kā ronītis uzēdu, pavasarī nometu, bet nekādas diētas gan vairs neievēroju. Tagad mans galvenais princips: es ēdu tikai tad, kad gribu ēst, un es ēdu to, ko gribu. Katrā ziņā kompānijas pēc nekad neēdu. Ja man kādreiz arī sagribas frī kartupeļus, es tos apēdu un sev neko nepārmetu. Bet ikdienā tie ir svaigie dārzeņi, kas izauguši pašas dārzā, arī no vīra mammas apcirkņiem. Tās ir zivis, ko reizi nedēļā kopā ar vīru braucam pirkt uz tirgu. Šogad pirmo reizi nopirkām un pagatavojām grunduļus – fantastiski garšīgi! Un, tā kā mans vīrs ir mednieks, mēs ēdam pamatā medību gaļu, kas nav trekna.

Jā, es arī apzinos, ka visas uzņemtās kalorijas ir jāpatērē, un ar to man nav problēmu, jo man ir ļoti aktīvs hobijs – es nodarbojos ar jāšanas sportu. Kad beidzas aktīvā sportošanas sezona ar zirgu, kā tas ir šobrīd, nodarbojos ar karsto jogu. Tādā veidā sakārtoju ne tikai savu fizisko formu – joga iekļūst daudz dziļāk un rada laimes sajūtu.



Veselība

“Mūsu domas, emocijas un uzvedība spilgti izpaužas arī fiziskajā ķermenī. Bieži varam ieraudzīt kopsakarības starp cilvēka pārliecību, izturēšanos un fiziskajām spējām. Piemēram, ir cilvēki, kas ir nelokāmi savā pārliecībā, taču vēlāk izrādās, ka arī ķermeniski trūkst elastības,” skaidro fizioterapeite Madara Sirmace.

Svarīgākais