Galvenais D vitamīna avots ir saules stari, cilvēkam pašam nepiemīt spēja to sintezēt. Un, tā kā mūsu platuma grādos saules ir maz, kas nozīmē, ka D vitamīnam ir ierobežotas iespējas veidoties dabiskā veidā, organismā rodas šā vitamīna deficīts.
Kam nepieciešams D vitamīns? Kādas problēmas rada tā deficīts? Vai vasaras saulē to var uzņemt un uzkrāt tik daudz, lai pietiktu visai ziemai? Vai, uzņemot D vitamīnu papildus ar medikamentu palīdzību, to var pārdozēt, un kādu kaitējumu tas var radīt? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem Neatkarīgajai palīdz rast Veselības centra 4 ģimenes ārste Karīna Vernere.
Bērniem un pieaugušajiem
«D vitamīns ir pie steroīdu grupas piederošs hormons, kuru, kā zināms, spēj izstrādāt tikai daži planktoni, daži mikroorganismi, bet cilvēkam pašam nepiemīt tādas spējas to sintezēt. Cilvēkam tas lielākoties veidojas ādā saules gaismas jeb ultravioleto (UV) staru ietekmē no D provitamīna ergosterola. Un tas ir vajadzīgs gan bērnu, gan pieaugušo veselībai,» stāsta ģimenes ārste. Viņa skaidro, kādas ir atšķirības: kāpēc D vitamīns vajadzīgs bērniem un kāpēc – pieaugušajiem. «Bērnam D vitamīns nepieciešams augšanai un attīstībai. Viena no galvenajām sistēmām bērna attīstībā un augšanā ir kaulu sistēma un, kamēr kauli aug – apmēram līdz 20 gadu vecumam, D vitamīns ir jālieto profilaktiski, lai neveidotos rahīts jeb kaulu deformācija. Visbiežāk rahīts izpaužas kā apaļīgs vēders, kas liecina par mugurkaula deformāciju, kā arī X veida vai O veida kājas. Savukārt pieaugušiem cilvēkiem D vitamīns galvenokārt nepieciešams tādu slimību aizkavēšanai un novēršanai kā osteoporoze, arī mugurkaula saslimšanām. Tāpat D vitamīns ir arī nozīmīgs kalcija un fosfora vielmaiņai, tam piemīt spēja aizkavēt autoimūnos procesus, tajā skaitā tos, kas attīstās onkoloģisko slimību gadījumos.»
Karīna Vernere stāsta: D vitamīna deficītu iespējams noteikt ar pavisam vienkāršām asins analīzēm. Tās gan nav obligāti nepieciešams veikt bērnam – jo, kamēr bērns aug, viņam ir jālieto papildus D vitamīns. Savukārt pieaugušajiem šā vitamīna lietošanas nepieciešamība var būt gan profilaktiska, gan ārstnieciska – tāpēc būtu svarīgi zināt tā līmeni asinīs. Ja cilvēkam bijuši atkārtoti lūzumi, ir jau attīstījusies osteoporoze [sistēmiska skeleta slimība, kuras rezultātā samazinās kaulu masa, kauli kļūst trausli, tie var salūzt pat pēc nelielām ikdienas traumām], jau ir pierādītas vairogdziedzera saslimšanas, skaidrs, ka tikai ar D vitamīnu vairs nepietiks, būs jālieto vēl arī citi medikamenti.
Specifisku pazīmju nav
Vai ir kādas specifiskas pazīmes, kas liecina par D vitamīna deficītu? Ģimenes ārste teic, ka tas neizpaužas ne ar sāpēm, ne kādām citām izolētām izpausmēm, bet šajā gadalaikā minētā vitamīna deficīts noteikti ir mums visiem. «Laboratorijas dati liecina, ka ir ļoti reti gadījumi, kad cilvēkam ir pilnīgi normāls D vitamīna līmenis. Un parasti tas ir tādos gadījumos, kad cilvēks jau regulāri to lieto ar medikamentu palīdzību, vai otrs variants – ir tikko atbraucis no dienvidiem, kur ilgstoši baudījis saules peldes. Bet, tā kā šobrīd mums saulītes jau kādu laiku nav, vasarā iegūtais D vitamīns noteikti ir gājis zudumā, jo dažādu orgānu sistēmas to diezgan aktīvi izmanto. Ir veikti ļoti daudzi pētījumi attiecībā uz D vitamīnu, un tā loma visur ir pierādīta – gan kardiovaskulārās, gan centrālās nervu sistēmas darbībā, gan onkoloģisko, gan kuņģa–zarnu trakta saslimšanu gadījumos, gan kaulu metabolo slimību gadījumos,» stāsta Karīna Vernere.
Saulē vislabāk no rīta
Ģimenes ārste vērš uzmanību uz vēl kādu ļoti būtisku niansi, kas attiecas galvenokārt uz tiem, kuriem patīk sauļoties un kuri, lai pasargātu ādu no UV starojuma kaitīgās iedarbības, cītīgi lieto saules aizsargkrēmus: pretiedeguma krēmi samazina D vitamīna sintēzi. Praktiski – D vitamīns ādā tad neveidojas. «Lai saules gaismā dabūto nepieciešamo šā vitamīna devu, ir vismaz 20–30 minūtes jāpabauda saule bez aizsargkrēma. Vislabāk no rīta, kad saule vēl nav pārāk aktīva. Ar to būs pilnīgi pietiekami. Pēc tam, protams, var ieziesties ar aizsargkrēmu, lai dienas laikā pasargātu sevi no saules apdegumiem.»
Taujāta, vai, visu vasaru pavadot aktīvā saulē, var sakrāt D vitamīnu visam rudenim, ziemai, Karīna Vernere atteic, ka nevar vis. Tāpēc, lai ziemā neciestu no D vitamīna deficīta, kas nepieciešams arī imunitātei, laika periodā no novembra līdz aprīlim to vajadzētu uzņemt papildus ar medikamentu palīdzību.
Ģimenes ārstei pacienti bieži jautā, vai, lietojot zivju eļļu, kuras sastāvā jau ir D vitamīns, to vajag uzņemt vēl papildus? «Lai nosegtu D vitamīna deficītu, bieži vien ar zivju eļļu var arī nepietikt, jo šā vitamīna koncentrācija zivju eļļā nav pārāk liela. Ar to varētu pietikt vien gadījumos, ja D vitamīna līmenis asinīs jau ir pietiekams,» norāda Karīna Vernere.
IEVĒRĪBAI
D VITAMĪNA LĪMENI IESAKA PĀRBAUDĪT
• bērniem – kaulu augšanas un veidošanās procesā
• cilvēkiem, kuriem ir kādas veselības problēmas, kā dēļ D vitamīns neuzsūcas
• sievietēm menopauzes laikā – mainoties hormoniem, mainās arī vielmaiņas procesi, līdz ar to var samazināties arī D vitamīna daudzums
• cilvēkiem, kuriem ir ārkārtīgi daudz dzimumzīmju, kuriem dermatologs neiesaka sauļoties un kuri arī izvairās no saules
• cilvēkiem, kuri sirgst ar aknu vai nieru slimībām
• cilvēkiem ar lielu lieko svaru, jo vitamīns nogulsnējas taukaudos un nenonāk asinīs vajadzīgajā daudzumā
PAR PIETIEKAMU
uzskata rādītāju virs 30 ng/ml jeb 75 nmol/l
D VITAMĪNA DEFICĪTS
ir, ja tā līmenis asinīs ir zemāks par 19 ng/ml jeb 47 nmol/l
Dažādās laboratorijās 25(OH)D vitamīna līmeņa robežas var nedaudz atšķirties
JAUTĀJUMI ĀRSTAM
Atbild Karīna VERNERE, Veselības Centra 4 ģimenes ārste:
Vai vispirms ir jātaisa asins analīzes, lai noteiktu D vitamīna līmeni asinīs, vai rudens/ziemas periodā var vienkārši doties uz aptieku, to iegādāties un lietot?
Tā var darīt, taču aptiekārs nevarēs ieteikt, kādās devās un cik ilgi to lietot. Jo aptiekārs jau nezina, kāda ir konkrētā cilvēka slimības vēsture – vai viņam ir bijuši kādi lūzumi, varbūt jau attīstījusies osteoporoze, vai jau iepriekš ir diagnosticēts D vitamīna deficīts, vai kuņģa–zarnu traktā ir kādi uzsūkšanās traucējumi, vai varbūt cilvēkam ir vairogdziedzera saslimšana. To visbiežāk zina pacienta ārstējošais ārsts. Tāpēc ar pavisam nelielām devām cilvēks pats var uzsākt D vitamīna terapiju, bet lietošanas ilgumu labāk precizēt ar savu ārstējošo ārstu. Un pirms tam gan D vitamīna līmeni asinīs tad būtu vēlams noteikt laboratorijā.
Vai D vitamīnu var arī pārdozēt?
Jā, var. Ja tas tiek uzņemts par daudz, tas var kļūt toksisks. Es savā praksē ar to gan neesmu saskārusies, iespējams, pateicoties tieši tam, ka mums ir diezgan garš gada tumšais periods un lielākajai daļai šā vitamīna drīzāk trūkst.
Ja tomēr gadās pārdozēt, kā izpaužas šā vitamīna toksiskā iedarbība?
Ar nespecifiskiem simptomiem: slikta dūša, vemšana. Nereti šādi simptomi ir kādu medikamentu pārdozēšanas rezultātā, tāpēc, pirms meklēt un noteikt diagnozi, ir vienkārši jānoskaidro, kādus medikamentus un pārtikas piedevas cilvēks lieto. Iespējams, ilgstoši un lielās devās. To lietošana tad vienkārši ir jāatceļ.
Ar ko atšķiras ārsta izrakstīts D vitamīns, ko izsniedz pret recepti, no tā, ko aptiekā var iegādāties bez receptes?
Ir būtiskas atšķirības. Bezrecepšu D vitamīns ir neaktīvā formā – tas aktivizējas, nonākot cilvēka organismā. Tā devas nav lielas. Savukārt recepšu D vitamīns ir jau aktīvā formā, un to tiešām var pārdozēt. Bieži vien tas ir pilienos, un ārsts tad arī pasaka, cik daudz un cik ilgi lietot, lai nepārdozētu. Turklāt devas katram būs atšķirīgas: cilvēkam, kurš to lieto profilaktiskos nolūkos, tās būs mazākas, bet cilvēkam, kurš cieš no osteoporozes un to lieto ārstnieciskos nolūkos, devas būs augstākas.
Vai jūs pati esat pārbaudījusi savu D vitamīna līmeni asinīs?
Jā, apmēram pirms pusgada. Jo negribas lietot liekas zāles, vitamīnus tajā skaitā, ja tie nav nepieciešami. Ja tāda nepieciešamība ir, tad ir labi zināt, cik daudz tās jālieto.
Ja cilvēks ikdienā lieto zivju eļļu ar D vitamīnu, viņam arī vajadzētu pārbaudīt D vitamīna līmeni?
Ja viņš vēl nesen ir bijis arī dienvidos, kur to saņēmis no saules, tad varbūt arī nevajag. Taču, ja cilvēks labu laiku vispār neko nav lietojis un ir tikko uzsācis lietot zivju eļļu ar nelielu D vitamīna daudzumu, būtu labi zināt, cik šā vitamīna asinīs vispār ir. Svarīgi, kāds ir izejas līmenis, kāds ir atskaites punkts. Tāpēc vismaz vienu reizi D vitamīna līmeni vajadzētu noteikt, un tad arī apmēram būs skaidrs, cik daudz tā pietrūkst.
Vai rudens/ziemas saule dod D vitamīnu?
Ļoti maz. Parasti D vitamīns veidojas uz lielākām atklātām ķermeņa daļām, bet rudens/ziemas saulē vienīgā atklātā vieta ir sejas āda. Turklāt cik tad daudz mēs esam tajā saulē? Tāpēc šajā laikā nav iespējams dabūt pietiekami daudz D vitamīna.
Vai asins analīzēm, kas nosaka D vitamīna līmeni asinīs, ir vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums?
Ja pacients vēlas pats nodot asins analīzi, personīgi apmaksājot izdevumus, nosūtījums nav nepieciešams, bet par tās rezultātiem vienalga būs jākonsultējas ar ārstu par tālāko taktiku. Ja pacientam ir indikācijas šīs analīzes veikšanai un ir veselības apdrošināšanas polise, tad nosūtījumam jābūt obligāti. Ja pacientam ir indikācijas šīs analīzes veikšanai un tas ir kā valsts apmaksāts pakalpojums, tad arī obligāti jābūt nosūtījumam.