Kuņģa vēzi nākotnē varēs diagnosticēt pēc izelpas

© Google

Latvijas Onkoloģijas centrā Rīgas Austrumu slimnīcā ieradusies pētnieku grupa no Austrijas ar mērķi iesaistīt Latvijas pacientus jaunu tehnoloģiju attīstībā, kas nākotnē kuņģa vēzi ļautu noteikt pēc izelpojamā gaisa analīzes.

Insbrukas universitātes Izelpas zinātņu institūts ir vienīgais šāda veida institūts Eiropā. Strādājot Latvijas Onkoloģijas centrā, pētnieku galvenā interese ir izelpas gaisa analīze pacientiem – gan tiem, kas slimo ar kuņģa vēzi, gan arī kontroles grupas dalībniekiem ar veselu kuņģi. Pašlaik notiekošais pētījums ir tikai mazs solītis ceļā uz jaunas tehnoloģijas attīstību, kas ļautu slimību noteikt pēc izelpojamā gaisa analīzes, atzīst Rīgas Austrumu slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs profesors Mārcis Leja. Nav gan gaidāms, ka tūlīt tiks radīts aprīkojums, kas šādiem mērķiem būs pieejams klīniskajās laboratorijās. «Līdz tam vēl jāpagaida, taču būtiski, ka mūsu speciālisti un pacienti var aktīvi šajā procesā iesaistīties,» saka M. Leja. Pētījuma izstrādei uz Rīgu atceļojusi elpas testu laboratorija – divi sarežģīti instrumenti, kas atļauj noteikt simtiem ķīmisko vielu izelpas gaisā, šādam aprīkojumam analogu Latvijā nav. Interese par mūsu valsts pacientu iekļaušanu pētījumā radusies, jo Latvijā saslimstība ar kuņģa vēzi ir daudz nelabvēlīgāka salīdzinājumā ar Austriju – pacientu ar šādu onkoloģisku slimību Latvijā ir daudz vairāk. Taču izvēlē par labu pētījuma veikšanai Latvijā nozīme ir arī tam, ka Latvijas pētnieki jau līdzšinējās sadarbības ietvaros pierādījuši sevi kā uzticamus partnerus.

Insbrukas universitātes pētnieks Pāvels Mohalskis, kurš Rīgā pavadīs vairākas nedēļas, pastāstīja, ka viņu grupa iesaistīta daudzos ar audzēju diagnostiku noteikšanu saistītos projektos. Turklāt pētījumos tiek izmantota ne tikai izelpas gaisa analīze, bet arī gaistošo vielu noteikšana citos audos – šūnu kultūrās un operāciju materiālā, no ādas un urīnā. Iesaiste pētījumā sniedz Latvijas pētniekiem iespējas aktīvi līdzdarboties starptautiskās grupās un attīstīt turpmāku sadarbību. Turklāt tas rada iespējas mūsu speciālistiem iegūtos rezultātus izmantot savos zinātniskajos darbos – saistībā ar šā projekta tēmu doktora darbus izstrādā divi Rīgas Austrumu slimnīcas onkologi – ķirurgs Roberts Škapars un ķīmijterapeite Evita Gašenko. Austrijas speciālistu vizīte Latvijā tiek finansēta no starptautiskā projekta Sniffphone, tajā no Latvijas puses piedalās arī Latvijas Universitāte.



Veselība

Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti - netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār. Lai saprastu, vai ieguvums no vecmāmiņas kartupeļu talkas ir tikai rudenīgas bildes sociālo tīklu profiliem, vai tomēr vērtīgi ir arī paši kartupeļi, ko gatavot visa gada garumā, nacionālais mazumtirdzniecības veikals ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni skaidro četrus populārākos mītus par kartupeļiem.

Svarīgākais