Ausu, kakla un deguna slimību speciāliste Irina Čučujeva savā darbā AS Veselības centru apvienība poliklīnikā Pulss 5 katru dienu sastopas ar pacientiem, kuri, nepareizi tīrot ausis, veicina sēra krāšanos, kas noved pie dzirdes pasliktināšanās. «Atšķirībā no gripas vai citu infekciju slimību komplikācijām, kas nereti kļūst par pamatu vidusauss iekaisumam, ko cilvēkam ir grūti kontrolēt, mehānisku darbību raisītas ausu problēmas ir iespējams nepieļaut,» uzskata ārste.
LOR speciālisti bieži atgādina pacientiem, ka nav pieļaujama dziļa ausu tīrīšana ne ar vates kociņiem, ne ar citiem priekšmetiem, tomēr daudzi šo ieteikumu ignorē, jo ir pārliecināti, ka viņi rīkojas piesardzīgi vai vienkārši netic, ka tīrot ausis, varētu nodarīt kādu ļaunumu.
Sēra korķis veidojas pakāpeniski
Cenšoties pēc iespējas dziļāk iztīrīt ausis, cilvēki veicina sēra uzkrāšanos un ar laiku izveidojas sēra korķis, pasliktinot dzirdi un radot diskomfortu. Kādēļ vienam tā notiek, bet citam – ne? Ārste šādu situāciju skaidro ar auss kanāla anatomiskajām īpatnībām: dažiem tas ir plašs un taisns, bet citiem – šaurs un vairāk līdzinās izliektai caurulītei, tāpēc ausu sēram ir labākas iespējas tur aizķerties. Sēra korķis veidojas pakāpeniski, jo, regulāri tīrot ausis ar vates kociņu vai kādu citu priekšmetu, sērs tiek iestumts tālākajā sasniedzamajā auss daļā, līdz sakrājas tādā daudzumā, ka cilvēkam rodas sajūta, ka auss ir aizkritusi.
«Lai gan sērs, ko izdala auss ejā esošie dziedzeri, ir nepieciešams veselībai, cilvēkiem gribas to iztīrīt,» komentē ārste. Viņa iesaka ausis tīrīt tikai tādā dziļumā, kā to var sasniegt ar pirkstu palīdzību – tā ir paredzējusi daba. Taču gadījumā, ja pēc ausu tīrīšanas pasliktinās dzirde, ir jādodas pie ārsta. Var gadīties, ka, regulāri tīrot ausis ar kociņiem, sērs auss ejas izliekumā ir bijis iestumts jau iepriekš un krājies ilgāku laiku.
Traumas risks
Darbojoties ausī ar vates kociņiem, ir risks trāpīt bungplēvītei, kuras pārduršana var kļūt par cēloni nopietnām ausu slimībām. Nebūtu arī labi, ja ar auss tīrīšanas instrumentiem tiktu sakairināta auss ejas āda, tas ir sāpīgi un nepatīkami.
Kad tīrīšana nav vainīga
Mūsu spēkos ir nepieļaut problēmas, kas rodas no ausu nepareizas tīrīšanas, taču netrūkst arī tādu situāciju, kas nepakļaujas mūsu kontrolei. Piemēram, vidusauss iekaisums nereti veidojas kā komplikācija gripas vai citu elpceļu vīrusu infekciju gadījumā. Šogad vairāk nekā citus gadus otolaringoloģe saviem pacientiem ir novērojusi šādu komplikāciju izraisītus vidusauss iekaisumus. Nereti cēlonis vidusauss iekaisumam ir akūtas iesnas, deguna blakusdobumu vai rīkles iekaisums. Ja pacientam ir viegls vidusauss iekaisums, tad jārēķinās ar aptuveni nedēļu ilgu ārstēšanu, ja ir smags iekaisums ar dzirdes problēmām, tad ārstēšana var būt ilgāka.
Ārste iesaka īpašu uzmanību iesnām pievērst tad, kad tās sākas, jau pašā pirmajā dienā. Lai palīdzētu organismam cīnīties ar slimības izraisītājiem, ir ieteicams uzsākt deguna skalošanu ar jūras ūdeni jau tūlīt, tiklīdz rodas sajūta par iesnu tuvošanos. Tā ir nepieciešama, jo, vīrusi, nokļūstot deguna gļotādā, sāk vairoties. Mēs to izjūtam kā tūsku, jo organisms, reaģējot uz slimības izraisītājiem, nosūta turp papildspēkus, un rezultātā paplašinās mazie deguna gļotādas asinsvadiņi. Laikus uzsākot deguna skalošanu, vīrusu vairošanās iespēju robežās tiek apturēta.
Gadījumos, kad tomēr vīruss ir spējis savairoties un iesnas sākušās, vajadzētu mazināt risku infekcijas nokļūšanai ausīs. Nākamajās dienās būtu jālieto deguna pilieni, kas mazina gļotādas tūsku un nodrošina maksimāli brīvu elpošanu.
Pareizi šņaukt degunu
Kad deguns ir pilns ar gļotām, visvairāk problēmu cilvēks sev sagādā tad, kad cenšas no visa spēka izšņaukt vienlaikus abas nāsis. «Tas ir nepareizi, jo šādos brīžos papildus spiediens tiek vērsts uz ausīm, un tas ļauj infekcijai vieglāk nonākt vidusauss dobumā,» norāda otolaringoloģe. Deguns jāšņauc mierīgi – vienu nāsi pēc otras. Ārste neiesaka vilkt deguna izdalījumus uz iekšu, jo tad tiek iešņaukts inficētais sekrēts, kas tālāk nonāk aizdegunē un pastāv risks inficēt balseni un rīkli. Vienīgie, kas nevar izbēgt no puņķu šņaukšanas uz iekšu, ir mazi bērni, jo viņi nespēj izšņaukt degunu tā, kā to dara pieaugušie. Tādēļ bērniem visbiežāk deguns tiek skalots ar fizioloģisko šķīdumu.
Ja jādodas lidojumā
Gadījumā, kad cilvēkam ir iesnas, bet tomēr nepieciešams ceļot lidmašīnā, ieteicams iedzert antihistamīnu saturošus preparātus, kā arī nodrošināties ar deguna pilieniem vai aerosoliem, kas veicina deguna dobuma drenāžu. Pilieni jālieto pirms pacelšanās un nolaišanās, kad ir vislielākās spiediena atšķirības. Lai neizjustu sāpes ausīs, bungdobuma ventilācijas kanāliem ir jābūt caurlaidīgiem. Ja tie ir slēgti, tad dobumā veidojas vakuums un spiediens nevar izlīdzināties.
Visa lidojuma laikā ir ieteicams lietot sūkājamās konfektes, lai nodrošinātu maksimāli intensīvu siekalu rīšanas procesu. Gadījumos, kad iesnu nav, bet pēc lidojuma aizkrīt ausis, var mēģināt aizspiest nāsis un izelpot. Šāds vingrinājums jāatkārto vairākas reizes. Ja ar ausīm viss ir kārtībā, tad dienas laikā problēmām vajadzētu pazust.
Ja pasliktinās dzirde
Pēdējā laikā ārste novēro aizvien vairāk gados jaunu cilvēku, kuriem pēkšņs dzirdes zudums saistīts ar dzirdes nervu akūtu pataloģiju, ko izraisījis stress un asinsspiediena krasas izmaiņas. Tā ir nopietna situācija. «Ja dzirde pasliktinās, ausīs parādās trokšņi vai skaņas izkropļojumi, tad maksimāli ātri jānokļūst pie ārsta. Nevajag kavēties, jo ir gadījumi, ka palīdzēt vairs nav iespējams, kaut arī problēma ilgst šķietami īsu laiku – nedēļu,» norāda Irina Čučujeva.