Pavasarī, sākot ziedēt dažādiem augiem, sākas arī ziedputekšņu alerģijas sezona. Kamēr viens priecājas par skaistām bērzu skarām un liek zarus vāzē, citam dzīvi apgrūtina nepatīkami simptomi: šķaudīšana, deguna tecēšana, deguna aizlikums, nieze degunā, atsevišķos gadījumos nieze parādās arī dziļāk rīklē, ir gļotādas tūska, acu apsārtums, nieze un asarošana. Ir arī cilvēki, kuri cieš no alerģiskām reakcijām augu gadu, jo tās nav saistītas ar ziedputekšņiem, bet dažādiem citiem faktoriem.
A/s Veselības centru apvienība poliklīnikas Elite ģimenes ārsts Albertu Sadu uzskata, ka alerģiju sezonai var sagatavoties, laikus lietojot pareizus medikamentus. Viņa pieredze arī rāda, ka ar alerģijām, kuru cēlonis ir uzturs un saskare ar dažādām kontaktvielām, pacienti varētu nesastapties, ja būtu vērīgi pret simptomiem, kas rodas noteiktās situācijās.
Ja cilvēki vairāk analizētu savas ikdienas gaitas - vidi, pārtiku, sadzīvē izmantojamās lietas un paradumu maiņu, tad nereti paši varētu izprast, kas ķermenim nepatīk, uzskata ģimenes ārsts.
Galvenokārt jauniem
«Alerģijas pārsvarā ir gados jauniem cilvēkiem un bērniem,» uzskata ģimenes ārsts, «kamēr gados veciem cilvēkiem tās rodas ļoti reti.» Ik dienu pie viņa uz pieņemšanu ierodas divi trīs bērni, kuri sastapušies ar šo problēmu. Domājot par alerģiskām reakcijām, kas rodas no pārtikas, ārsts atsaucas uz pasaulē veiktiem pētījumiem, kuru galvenais secinājums ir tāds, ka bērnus tūlīt pēc gada vecuma nepieciešams nelielās devās iepazīstināt ar maksimāli dažādiem pārtikas produktiem. Zinātnieki, kuri sešu gadu periodā pētījuši bērnus vecumā no viena līdz sešiem gadiem, ir secinājuši: jo agrāk ir bijusi lielāka pārtikas daudzveidība, jo vēlāk ir mazāka varbūtība, ka būs alerģija no agrā bērnībā ēstiem produktiem.
Gadalaika loma
Albertu Sadu novērojumi apstiprina arī Lielbritānijas zinātnieku pētījumos gūto atziņu, ka būtiska loma ir gadalaikam, kurā bērns ir dzimis. Proti, pavasarī un rudenī dzimušajiem bērniem ir lielāka varbūtība kļūt alerģiskiem pret ieelpotiem sezonāliem alerģiskiem kairinātājiem nekā vasarā un ziemā dzimušajiem.
Tā kā pavasaris ir laiks, kad visvairāk aktivizējas alerģija cilvēkiem, kuriem alergēni iekļūst organismā caur elpceļiem, ir iespējas veikt sagatavošanos, lietojot atbilstošus recepšu medikamentus divas nedēļas vai mēnesi pirms aktīvā ziedēšanas laika. Šī terapija palīdzēs samazināt alerģijas simptomus līdz minimumam vai pat pilnīgi tos novērst. Ir pacienti, kuri pie Albertu Sadu ar alerģiskām reakcijām vēršas jau martā, kad mūsu ielās vēl šur tur manāms sniegs. Ārsts šādu problēmu skaidro ar faktu, ka citās valstīs jau ir sākusies ziedēšana un vējš var atnest nelielas ziedputekšņu daļiņas, kas dažiem raisa alerģiskas reakcijas. Medijos minēti dati, ka ziedputekšņus vējš pārnes pat 150 kilometru attālumā.
Alerģija vai saaukstēšanās?
Lai atšķirtu saaukstēšanos no alerģijas, kur nereti galvenie simptomi ir identiski - klepus, šķaudīšana un iesnas, būtu jāizvērtē šādi faktori - vai pēdējās dienās ir bijis kontakts ar cilvēkiem, kuri saslimuši ar kādu elpceļu infekciju, vai ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Albertu Sadu norāda, ka, saslimstot un zinot, ka tā ir alerģija, būtu jādodas pie ģimenes ārsta, kurš varēs izrakstīt tieši konkrētajam gadījumam atbilstošu pretalerģijas recepšu medikamentu.
Kad vainīgas kontaktvielas
Trešā cēloņu grupa, kam jāpievērš uzmanība gadījumos, kad alerģiskas reakcijas sākas noteiktos brīžos, bet citos pāriet, ir dažādas kontaktvielas, ar kurām notiek regulāra saskarsme. Ikdienā lietojamā kosmētika vai sadzīves ķīmija var kļūt par alerģijas cēloni - jauns šampūns, smaržas, mazgāšanas līdzekļi, veļas pulveris. «Dažkārt mani pacienti sūdzas pat par kokvilnas apģērbu nepanesību, jo tie izraisa ādas niezi. Šādos gadījumos es iesaku pēc iespējas izvēlēties baltus un gaišus apģērbus, jo to ražošanā krāsvielu izmantošana ir samazināta līdz minimumam,» stāsta Albertu Sadu.
Izslēdzot pēc iespējas daudz un dažādus alerģijas cēloņus, bet nespējot rast atbildi, kādēļ ģimenē bērniem ir nepārejošs klepus tieši mājās, ierodoties tur vizītē, ārstam nereti nākas konstatēt, ka mājoklī, īpaši, ja tā ir jaunbūve, vēl kādu laiku saglabājas krāsu aromāti vai kādi izdalījumi no tapetēm, kas var izraisīt alerģisku reakciju. Nereti nākas arī konstatēt pelējuma pazīmes, kas var radīt regulāras problēmas cilvēkiem, kuri bieži sirgst ar elpceļu slimībām.
Arī mājdzīvnieki
Suņi, kaķi un putni, īpaši papagaiļi, ir biežs alerģiju avots. Tomēr, jo mazāks bērns saskaras ar dzīvnieku spalvām, pie tām pierodot, jo lielāka iespējamība, ka dzīves laikā viņam nebūs alerģiskas reakcijas no mājdzīvniekiem. «Daļa cilvēku nešķiras no mājdzīvniekiem, pat zinot, ka mīluļu spalvas ir problēmu cēlonis. Viņi pastāvīgi lieto pretalerģijas zāles, taču ir jāapzinās, ka medikamenti var kairināt aknas un tālāk izraisīt slimību,» skaidro ārsts.
Saules alerģija
Sākoties siltajai un saulainajai sezonai, visai izplatīta kļūst saules alerģija, kas izpaužas kā plankumi uz ādas un nieze, kas visbiežāk skar pieri, muguru un rokas. Šādos gadījumos jālieto speciāla ziede, jo tabletes šādas reakcijas novērst nevar.
Kā zināms, ejot saulē, jāievēro piesardzība arī tiem, kuriem nav alerģisku reakciju, jo ir pierādīts, ka sauļošanās veicina nevēlamas izmaiņas ādā, kas var novest pie ādas vēža, nemaz nerunājot par to, ka straujāka kļūst arī ādas novecošanās. Tādēļ jālieto saules aizsargkosmētika un nav vēlams uzturēties tiešos saules staros dienas vidū, kā to regulāri sabiedrībai atgādina dermatologi.