Betakarotīns ir mums vislabāk pazīstamais pārstāvis no aptuveni 600 karotinoīdu. Tas sastopams gaiši dzeltenos un oranžos, kā arī tumši zaļos augļos un dārzeņos. Betakarotīns ir dabisks pigments, A vitamīna priekštecis – no tā cilvēka organismā veidojas retinols – A vitamīns. Betakarotīnu uzskatīta par vienu no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas palēnina novecošanās procesus.
Vasarā ir lietderīgi uzņemt betakarotīnu arī tāpēc, ka tas palīdz sargāt ādas šūnu membrānas no brīvo radikāļu kaitīgās iedarbības, kad nākas uzturēties saulē. Protams, jādomā arī par citiem sauļošanās piesardzības pasākumiem.
Betakarotīna loma
Galvenokārt betakarotīns pilda antioksidanta un imūnsistēmas stimulatora lomu. Organisma aizsargspējas stiprina gan A vitamīns, par kuru pārveidojas betakarotīns, gan betakarotīns vēl nepārveidotā formā. Populārzinātniskās publikācijās, kas veltītas šai tēmai, norādīts, ka īpaši nepieciešams tas ir cilvēkiem, kuri sirgst ar hroniskām slimībām, pamanījušies saķert kādu vīrusu infekciju vai spiesti uzturēties ekoloģiski nelabvēlīgā vidē. Pastiprināti rūpēties par pietiekamu betakarotīna uzņemšanu ir vērts karstā un saulainā laikā, kā arī situācijās, kad ir liela fiziska slodze. Kombinācijā ar C vitamīnu betakarotīns palīdz mazināt sirds un asinsvadu slimību risku, kavējot aterosklerotisko procesu attīstību asinsvados. Betakarotīns nepieciešams arī acu veselībai, tāpēc tas pietiekamā daudzumā jānodrošina visiem, kuri diendienā strādā ar datoru. Pastāv arī uzskats, ka tas spēj uzlabot nakts redzi. Betakarotīna labvēlīgo ietekmi uz ādu plaši izmanto kosmetoloģijā tā antioksidatīvās darbības dēļ, iekļaujot ādas kopšanas produktos, kas palīdz pret ādas sausumu un lobīšanos, to mīkstina un sekmē sīku brūcīšu sadzīšanu.
Pārtikas produktos
Pavisam vienkāršs un viegli saprotams ieteikums ir lietot uzturā krāsainus dārzeņus un augļus. Betakarotīns ir augu valsts krāsviela - ogļūdeņradis, kuram raksturīgs liels tā saukto piesātināto dubultsaišu skaits, kas nosaka to, ka tīrā veidā betakarotīns ir tumšā rubīna krāsā ar metālisku spīdumu.
Jāatceras, ka līdz ar produktiem - betakarotīna avotiem - ir jāuzņem neliels daudzums tauku, lai organisms to varētu izmantot. Piemēram, salātiem var pievienot nedaudz olīveļļas. Tādus produktus kā burkānus iesaka piedevām sasmalcināt, panākot šūnapvalku plīšanu, kas palīdz uzņemt vairāk betakarotīna. Termiski apstrādātos dārzeņos betakarotīna ir par trešdaļu mazāk nekā svaigos. Ļoti labi, ja vienlaikus ar betakarotīnu var uzņemt arī C un E vitamīnu, kas, kopīgi darbojoties, pastiprina labvēlīgo efektu. Betakarotīns pieejams arī uztura bagātinātāju formā. Par lielu betakarotīna priekšrocību tiek atzīts tas, ka šo vielu ir grūti pārdozēt neatkarīgi no uzņemšanas avota. Atšķirībā no A vitamīna, kura nepareiza lietošana, izvēloties pārāk lielas devas, var novest pie nepatīkamām sekām, betakarotīns nav toksisks arī tad, ja tiek uzņemts lielākās devās. Tiek lēsts, ka no sešiem miligramiem betakarotīna organismā izveidojas viens miligrams A vitamīna, kas nodrošina ieteicamo dienas devu.
UV aizsardzība no iekšienes
Sauļošanās sezonā ir lietderīgi uzņemt betakarotīnu, lai palīdzētu pasargāt ādu no saules ultravioleto staru kaitīgās ietekmes. Pošoties braucienam uz siltajām zemēm, ir vērts uzsākt lietot betakarotīna uztura bagātinātājus divas nedēļas iepriekš. Tas nenozīmē, ka nav vajadzīgi nekādi citi saules aizsarglīdzekļi, tomēr betakarotīna lietošana ir noderīga sastāvdaļa pasākumu kompleksā, kas nepieciešams, lai pasargātu ādu gan no saules apdegumiem un ar tiem saistītā ādas vēža attīstības riska, gan no priekšlaicīgas novecošanās.
Sauļošanās piesardzība
Daudzi cilvēki domā, ka tad, ja ieziež ādu ar aizsargkrēmiem un lieto betakarotīnu, var uzturēties saulē visu dienu, nejūtot nekādas negatīvas sekas. Taču sauļošanās laiks ir jāierobežo. Sevišķa piesardzība jāievēro cilvēkiem ar gaišu ādu, zilām acīm, vasaras raibumiem, rudiem vai gaišiem matiem, viņi drīkst sauļoties īsāku laiku, turklāt lietojot spēcīgākus aizsargkrēmus. Nevienam nevajadzētu būt saulē laikā no 12 līdz 16, kad ir saules aktivitātes maksimums. Vēl jāņem vērā, kādā vidē cilvēks atrodas. Ja apkārt ir baltas smiltis, gaišas sienas vai sniegoti kalni, tad ultravioleto staru iedarbība pastiprinās divas trīs reizes, jo viņš saņem ne tikai to starojumu, kas nāk no saules, bet arī to, ko atstaro gaišās virsmas. Nedaudz no saules sargā arī piemērots apģērbs: cepure ar platām malām, brīvi viegla auduma tērpi no dabiskiem materiāliem. Pēdējā laikā tiek ražoti arī apģērbi ar iestrādātu saules aizsargfaktoru, galvenokārt tie nopērkami internetā.
Pludmales atpūtas cienītājiem jāzina, ka uzturēšanās ūdenī neglābj no ultravioleto staru iedarbības, jo šie stari nonāk trīs metru dziļumā. Ūdenī var atvēsināties, bet no saules apdegumiem tas nesargā. Ja pēc peldes nenosusina ādu dvielī, tā var apdegt pat vēl ātrāk. Jāuzmanās ne tikai no ādas apdeguma, bet arī no saulesdūriena. Darbojoties karstumā, paplašinās perifērie asinsvadi, tajos saplūst asinis, sākas izteiktas galvassāpes, var būt pat slikta dūša un vemšana. Lai tā nenotiktu, jāseko pašsajūtai, nedrīkst pārpūlēties, sportojot, strādājot dārzā utt. No saules jāsargā arī acis, valkājot saulesbrilles. Ar laiku ultravioletais starojums veicina kataraktas attīstību. Neaizmirstiet parūpēties arī par matiem. Ultravioletā starojuma ietekmē mati kļūst trauslāki un gaišāki. Lai tā nenotiktu, vasarā jālieto matu balzami, lakas un dažādi kopšanas līdzekļi ar ultravioleto staru filtru, kā arī jāvalkā viegla, elpojoša galvassega.
Ja iznācis pārsauļoties
Pavasarī tas var notikt gluži negaidīti - šķiet, vēl vakar sniga slapjš sniegs, bet šodien spīd spoža saule un kļūst karsti, taču cilvēks nav tam sagatavojies. Ja gadījies pārsauļoties, vispirms vajag uzvilkt drēbes un doties ēnā, pēc iespējas vēsumā, jo tas, kurš ir pārsauļojies, parasti ir arī pārkarsis. Derētu apvēdināties kaut vai ar līdzpaņemto žurnālu, padzerties ūdeni, ļoti labi ir maziem malciņiem dzert zaļo tēju, bet nekādā gadījumā alu vai citu alkoholu, kā arī nelietot ledainus dzērienus, nemesties aukstā ūdenī, nemeklēt caurvēju. Tā var iedzīvoties angīnā, izprovocēt herpesvīrusu infekciju utt. Ja ir saules apdegums, var lietot speciālos aerosolus vai ziedes, bet, ja nekā cita nav pa rokai, var izlīdzēties ar skābu krējumu vai citu skābpiena produktu, jo apdegusī āda to uzsūc un pēc tam labāk atjaunojas, mazinot nepatīkamos simptomus. Var iedzert kādu antihistamīna preparātu pret alerģiju un tūsku. Nākamajā dienā nevajag iet saulē. Dažas dienas jāpagaida, līdz āda atkopjas. Taču labāk ir nepārsauļoties, jo āda neaizmirst nodarītās pārestības - saules staru radītie bojājumi uzkrājas.